Jau 4. septembrī sekoja Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes priekšsēdētāja Pētera Rubeņa paziņojums ar aicinājumu glābt Olainfarm, kurā visi Dienas Biznesa uzdotie jautājumi ir skarti. Skaidrot šos jautājumus, nevēlēšanos atbildēt, pašu vebināra norisi un tajā pateikto Dienas Bizness aicināja bijušo Olainfarm valdes locekli un akcionāru Salvi Lapiņu.

Mēs jau pirmajā jautājumā aicinājām Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski skaidrot šā gada pirmā ceturkšņa uzņēmuma darbības rezultātus salīdzinājumā ar otro ceturksni, tomēr viņš palika pie iepriekšējās taktikas – sniedzot informāciju par pusgadu nedalīti. Runa ir gan par peļņas, gan ieņēmumu, gan likviditātes sadaļām. Kādēļ, jūsuprāt, šāda taktika?

Es ļoti uzmanīgi klausījos vebināru. Pat divreiz. Ap 22. minūti ir atbilde par pirmo un otro ceturksni. Lauris Macijevskis atšķirībās vainoja ļoti garo un specifisko ražošanas ciklu. Varētu padomāt, ka, piemēram, Noofena ražošana janvārī aizņem vairāk laika nekā maijā vai otrādi. Sekoja arī atbilde par ceturkšņu analīzi, kas līdz galam nebija saprotami tulkojumā latviski. It kā ceturkšņu salīdzinājuma vērtības ir nebūtiskas, ja raugās uz kopējo vērtības ķēdi, bet skaidri zināms, ka atšķirības ir būtiskas, iedziļinoties detaļās. Arī citās atbildēs bija savdabīgi izteikumi. Būsim godīgi, Macijevska kungs ir cilvēks ar lielu pieredzi banku jomā, bet konkrēti farmācijas nozares jautājumos rodas iespaids, ka specifiskas izpratnes pietrūkst. Tāpat absurds ir izteikums, ka izejvielu izmaksu samazinājums ir viņu pārplānošanas rezultāts. Farmācijā receptūra ir noteikta pa miligramiem, galvenie piegādātāji uzrādīti reģistrācijas failos. Nevar ar valdes lēmumu, piemēram, izdomāt, ka kādā tabletē bērs kaut ko par miligramu mazāk, ātri nopirks kaur kur lētāk un beigās kaut ko ietaupīs. Ir stingri noteikti standarti, kuros brīvas interpretācijas ir izslēgtas. Tas parāda, ka lietas netiek saprastas pēc būtības!

Konkrēti par pirmā un otrā ceturkšņa rezultātiem - kāpēc ir būtiski par tiem runāt atsevišķi?

Pirmkārt, tādēļ, ka pirmajā ceturksnī uzņēmumā bija viena padome un valde, bet pēc 4. aprīļa ir cita. Otrkārt, rezultāti ļoti atšķiras.

Vebināra sākumā Macijevska kungs atzīstas, ka no valūtas peļņas pārskata periodā uzņēmums ir nopelnījis 2,7 miljonus eiro. Kādas ir korekcijas uz šiem 2,7 miljoniem katrā no ceturkšņiem, kā atšķiras uzkrājumi vai to reversēšana? Pēc viņu pašu teiktā, par 1,67 miljoniem, vienkārši sakot, nav samaksāts par mārketingu. Tad kopumā ir skaidri redzams, ka peļņa otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, ir kritusies. Kāpēc tas šobrīd ir jāpasaka? Līdzībās runājot – valdībai dod 100 dienas, lai sevi pierādītu, bet te jau ir pagājis vairāk laika un ir vēlme saprast, uz ko šī vara ir spējīga. Tā ka šīs jaunās vadības darbības rezultātā būtu redzami skaidri bonusi, man nenāk prātā neviena no būtiskajām pozīcijām.

Kā tad ar tiem 10 miljoniem Olainfarm kontā? Šis bija viens no jautājumiem, uz kuru atbilde vismaz daļēji tika sniegta.

Lauris Macijevskis vairākas reizes mēģināja lielīties, ka kontā ir 10 miljoni eiro. Tas nodod viņu kā baņķieri. Ja Valērija Maligina laikā kontā dīki būtu 10 miljoni pie esošajām investīciju vajadzībām un attīstības iespējām un ar šo naudu nekas nenotiktu, tad attiecīgais finanšu pārvaldnieks būtu atlaists ar milzīgu troksni. Bankās noteikti skatās citādi. Tur ir ļoti stingras likviditātes prasības un tā, iespējams, vajag. 10 miljoni dīkas naudas Olainfarm kontā bez laba iemesla ir katastrofa! Vēl jo vairāk tas nav Laura Macijevska sasniegums, ar ko viņš varētu lielīties. Ko tad patiesībā nozīmē liela nauda kontā? Tas nozīmē, ka tā ir vairāk ienākusi, vai arī, ka tā netiek kādam maksāta. Otrajā ceturksnī uzņēmuma kontā ienāk nauda, kas ir par realizāciju pirmajā ceturksnī. Faktiski Macijevskis ir iekasējis pirmā ceturkšņa naudu un to nav izdevis, iespējams, kādam nemaksājot vai bremzējot kādu no investīciju programmām. Līdzībās runājot – tēvs pārnāk vakarā mājās ar iepriekšējā mēneša algu un ģimenei saka, ka mums būs vairāk naudas, jo mēs nemaksāsim par elektrību, gāzi un siltumu. Visi priecīgi, jo tētim makā patiešām ir daudz naudas. Šī eiforija kādu laiku var turpināties, kamēr dzīvoklī nesāks atslēgt pakalpojumus. Turpinot šajā līdzībā, tāds tētis ģimenei ir ļoti bīstams. Nav laba tāda pieeja. Olainfarm gadījumā tas, par ko nemaksā, ir mārketings un uz attīstību vērsti projekti, un tam būs sekas.

Ir zināmas pozīcijas, kam un kāpēc nauda tiek nemaksāta vai netiek dota?

Par maksājumiem runājot, protams, bez zināšanām par uzņēmuma iekšējo informāciju es nevaru pateikt. Tas, ko varu pateikt un kas ir zināms, NVS valstīs ir pastiprinājušās prasības pret reģistrācijas dokumentiem, kas nozīmē, ka ir jāinvestē. Kopējā programma šādām vajadzībām bija ap 25 miljoniem eiro. Tas jau zināms no marta vebināra, kuru, starp citu, pats vadīju. Spriežot pēc atlikuma kontā, izskatās, ka šī programma netiek realizēta vai arī netiek finansēta pienācīgi. Ja tā patiešām ir, tad uzņēmums var nonākt saspringtā situācijā. Iespējams, ka atsevišķu produktu izvešana uz atsevišķām valstīm tiek apturēta. Tās ir problēmas, kuras nevajadzētu piedzīvot. Pārliecību akcionāriem dotu kaut cik detalizētāks pārskats par notikumu attīstību ar reģistrācijas dokumentu aktualizāciju un plāniem, kā turpmāk nodrošināt produktu promociju lielajos tirgos. No atbildes uz šo jautājumu Macijevska kungs bija īpaši izvairīgs.

Gan Dienas Biznesa, gan akcionāru jautājumos vairākkārt tika skartas administrācijas izmaksas, kas pieaugušas par vienu miljonu eiro. Vebinārā cita starpā sekoja atbilde, ka tas saistāms ar prēmijām visiem uzņēmuma darbiniekiem. Ir komentāri?

Administrācijas izmaksās ir iekļautas prēmijas visiem darbiniekiem. To labi sadzirdēju, un tie ir klaji meli. Visu darbinieku prēmijas neiekļauj administrācijas izmaksās! Administrācijas izmaksās iekļauj administrācijas prēmijas! Šī atbilde bija neapšaubāmi nekorekta, un tas nerada ticību arī virknei citu apgalvojumu.

Bija vairāki jautājumi par to, kāda būtu uzņēmuma 2. ceturkšņa peļņas un apgrozījuma dinamika, ja 2018. un 2019. gada 2. ceturksnī tiktu izlīdzināta valūtas svārstību un uzkrājumu ietekme. Cik liela papildu peļņa Olainfarm radās, pateicoties tam, ka rubļa attiecība pret eiro mainījās? Manuprāt, jautājums kopumā palika neatbildēts.

Tieši tā. Tika doti tikai kopējie cipari pusgadam pret pusgadu. Vairākkārt tika uzsvērts, ka lielāks valūtas ieguvums bija pirmajā ceturksnī, bet precīzi, bez piekļuves sīkākiem atšifrējumiem nav iespējams pateikt. Paraugoties uz Krievijas rubļa svārstībām starp abu gadu pirmajiem ceturkšņiem un abu gadu otrajiem ceturkšņiem, tad nekādu traģisku izmaiņu nav. Nav rublis ceturkšņu starpā krasi pasliktinājies. Pieņemu, ka valūtas peļņa ir līdzīga iepriekšējam ceturksnim, ja runājam procentuāli. Cita lieta, ka tā varētu būt lielāka pirmajā ceturksni uz tā rēķina, ka realizācija ir bijusi lielāka. Tas ir iespējams.

Vairākkārt akcionāri vebinārā uzdeva jautājumu par to, kā tiks nodrošināta Olainfarm produktu promocija Krievijā un Kazahstānā šā gada septembrī, uzsverot, ka šīs valstis ir trešdaļa uzņēmuma tirgus. Vai sadzirdējāt atbildi?

Atbildes īsti nebija. Tā esot konfidenciāla informācija. Pēc Macijevska kunga teiktā izriet, ka 4. aprīlī viņi izdomāja uzsākt izmeklēšanu par esošo mārketinga sistēmu, bet pēc pieciem mēnešiem, 3. septembrī, kad notiek vebinārs, ir skaidrs, ka uzņēmumam nav skaidrs, ko darīt. Šeit ir tas stāsts par tēvu un nesamaksāto elektrību! Ko tagad darīt, kad elektrība atslēgta?

Kopumā noslēdzot to jautājumu sadaļu vebinārā, kas skar finanses, jūs kā akcionārs saņēmāt cerētās atbildes?

Būtiskos jautājumos, īsi sakot, ir tā, ka vai nu Macijevska kungs izvairās no jautājuma, vai arī neatbild uz to. Tur ir izmeklēšana, un neko nevar teikt, tad ir jautājums, bet atbilde seko par ko pavisam citu. Prasa par ceturkšņiem, bet atbild par pusgadu. Bija ārkārtīgi skaists slaids par valdes un padomes izmaksām, un bija mēģinājums to atainot kā izdevumu samazināšanu. Patiesībā jau administrācija sastāv ne tikai no valdes un padomes. Ar šo slaidu es nonācu lielā neizpratnē, jo par padomes atalgojumu lemj akcionāru sapulce. Ja var ticēt slaidam par padomes apmaksu, tad kaut kādu iemeslu dēļ viņi paši nepilda akcionāru sapulces lēmumu, jo padomei maksā mazāk, nekā pielemts. Nekādas publiskas informācijas par izmaiņām nav bijis iepriekš. Padome pati atsakās no naudas? Labas korporatīvās pārvaldības viens no principiem ir tāds, ka lēmumi, kas nav biznesa izpratnē konfidenciāli, ir tik saprotami, cik vien tas ir iespējams. Runājot par padomes atalgojumu, nekas nav saprotams. Ir akcionāru sapulces lēmums par vienu atalgojumu, bet slaidā mēs redzam citu summu. Tad parādās kāds valdes loceklis, kuram alga ir tāda pati kā vidēji padomes loceklim. To visu var darīt, bet labā prakse būtu, ka tas ir publiski redzams un skaidrots. Bija padomes sēdes protokols, kurā visi nobalsoja maksāt sev mazāk. Publicējam. Šobrīd ir tā, ka velns var kāju salauzt apmaksas lietās.

Es varu komentēt arī vebināru kopumā, jo lielākas pieredzes to organizēšanā nav nevienam visā Baltijā. Es biju pirmais, kurš šādu praksi uzsāka, un turpināju līdz šā gada sākumam. Par šo vebināru varu teikt: ja ir tādas kvalitātes atbildes, tad nav nozīmes rīkot šādus vebinārus un atņemt cilvēkiem laiku. Kas īsti notika? Notika nedaudz modificēta vadības ziņojuma nolasīšana. Uz jautājumiem jēgpilnu atbilžu nebija, un šāda veida paziņojumu varēja publicēt jebkurā laikā.

Pāriesim pie otras būtiskās jautājumu sadaļas par Olainfarm darbiniekiem. Arī Dienas Bizness jautāja, vai padome var komentēt mobinga gadījumus Olainfarm meitas uzņēmumos un skaidrot to iemeslus. Iepriekš jau esam publicējuši interviju ar OlainMed bijušo vadību. Bija arī šī uzņēmuma darbinieku publisks lūgums skaidrot situāciju. Vebinārā atbilde bija vienkāršota, ka ir cilvēki, kuri ir neapmierināti. Viss. Vai ir informācija, cik šī problēma ir plaša, vai ir runa arī par pašu Olainfarm, cik dziļi tas ir? Proti, runa ir par valdes locekļiem vai arī par departamentu direktoriem?

Baumas ir par plašu spektru, ne tikai par meitas uzņēmumiem, bet arī Olainfarm. Diemžēl ir jāsāk runāt pašiem darbiniekiem. Ir divas problēmas. Pirmkārt, viņi vēl aizvien strādā un nevēlas riskēt zaudēt darbu. Pacieš notiekošo un klusē. Otrs variants - cilvēki tiešām ir atlaisti, notiek tiesvedība, un atkal runāt nedrīkst. Esmu uzklausījis stāstus, kā ienāk kabinetā un atņem datoru uz vairākām stundām. Neko nepaskaidro. Kamēr ir kādas aizdomas, cilvēkam pa uzņēmumu visu laiku seko apsargs. Runa nav tikai par vadošo personālu. Te ir stāsti arī par ierindas grāmatvedēm un juristiem. Man ziņo, ka uzņēmumā strādā divi izmeklētāji. Viens operatīvais darbinieks no policijas, bet otrs kādā saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestu, iespējams, bijušais darbinieks. Viņi, pēc nostāstiem, darbojas uzņēmumā un izmeklē visu, ko un kā saprot. Atnāk rēķins no piegādātāja, un viņi ir izdomājuši šo lietu izmeklēt. Uztaisa ekspertīzi un konstatē, ka rēķins izdrukāts, piemēram, uz finanšu departamenta printera, un secina: kāds no šī departamenta ir iejaukts. Šiem izmeklētājiem ir tik fantastiska kvalifikācija, ka viņi nekad neko nav dzirdējuši par elektroniskiem rēķiniem. Grāmatvedis e-pastā saņēma rēķinu un izdrukāja pie tuvākā printera. Tā dēļ tika pie aizdomām un izmeklēšanas. Tas rada pilnīgu haosu, bailes un neizpratni. Kas būs, ko rīt meklēs? Šī motivācija, kā arī izmeklēšanas iemesli un mērķi nav saprotami, bet skaidrs, ka tas ietekmē darbiniekus un uzņēmuma darbību.

Gan vebinārā, gan sekojošajā Olmafarm valdes priekšsēdētāja Pētera Rubeņa paziņojumā ir viens būtisks jautājums par uzticību Olainfarm padomei. Proti, to vairs neatbalsta akcionāru vairākums. Atbilde uz jautājumiem, vai padome atkāpsies pati, vai tiks rīkota ārkārtas sapulce vēl pirms 1. novembra, kad tas jādara neizbēgami, nebija apstiprinoša. Būtu padomei tas jādara ātrāk, vai akcionāri var situāciju kaut kā iespaidot?

Olmafarm viens pats dod 42% balsu, kam jāpievieno vēl divu mantinieču akcijas Olainfarm. Jau šis salikums veido vairāk nekā 50% balsu jeb vairākumu. Vai tiešām sapulcē pret padomi nobalsotu 75% akcionāru, nezinu, bet vairākuma atbalsta pašreizējai padomei vairs nav.

Es zinu, ka viens ļoti liels zviedru privātais investīciju fonds, kuru mēs savulaik ar Valēriju Maliginu gribējām piesaistīt, jo tāda akcionāra klātbūtne liecina par uzņēmuma stabilitāti un pārvaldības kvalitāti, ir aizgājis. Kāds ir spēku sadalījums investoru pusē – nezinu, bet zviedru fonda aiziešana nav laba zīme. Man ir grūti iedomāties, ka investori kopumā būtu lielā sajūsmā par pašreiz notiekošo - par administrācijas algām, par realizācijas kritumu otrajā ceturksnī, par neskaidrībām šajā pašā vebinārā. Iepriekš uzņēmuma vebināros bija vismaz daži slaidi par attīstības vīzijām. Protams, dzīve ir dzīve, un ne vienmēr viss īstenojas, kā plānots, bet attīstība un nākotnes redzējums bija neiztrūkstoša daļa jebkādā komunikācijā ar investoriem. Šobrīd nekādu prognožu, nekādu redzējumu. Nebija nekā, kas teiktu, ko uzņēmums darīs, lai būtu pieaugums tuvākajā ceturksnī, pusgadā, gadā. Neradās iespaids, ka pašreizējā vadība ir orientēta uz attīstību. Tieši otrādi, viens no attīstības dzinējiem - promocija - ir nogriezts. Idejas par Vācijas tirgu un TonusElast ekspansijas vajadzībām - tas ir nogriezts. Es domāju, ka investoriem tas viss nešķiet labi. Tajā pašā laikā 10 miljoni ir kontā, akcionāriem izsūta PSKP kongresa cienīgas tēzes par to, ka viss ir kārtībā un lietas iet uz augšu.

Runājot par padomes atkāpšanos un ārkārtas sapulci – tas ir nepieciešams, bet piespiest nevienu nevar. Es te gribētu vilkt paralēles ar valdību bez atbalsta Saeimā. Tad, kad valdībai atbalsta Saeimā nav, parasti premjers pats atkāpjas vai arī ir uzticības balsojums, un to cenšas izdarīt pēc iespējas ātrāk. Olainfarm gadījumā situācija ir acīmredzama, un padomei vajadzētu atkāpties, bet tomēr tas nenotiek. Akcionāriem šajā gadījumā vairāk sviru nav, atliek vien gaidīt, cerot, ka līdz 1. novembrim viss nekļūs sliktāk. Bet pašreizējās vadības rīcība diezgan tieši norāda, ka runas par labu pārvaldību uzņēmumā ir vien tukši saukļi.

Olainfarm padomi vada ekonomists Gundars Bērziņš, tas pats, kurš konkurēja ar Indriķi Muižnieku LU rektora vēlēšanās. Kurš gan apšaubītu akadēmiskas prasmes uzņēmuma vadībā? Olainfarm šobrīd pārdod luksus automašīnas, publiski atsakās no greznības un lepnuma. Abus šos soļus man gribas pieskaitīt pie tiem, kas vairo uzņēmuma labo slavu. Kā jums šķiet, tas tā ir?

Akadēmiķis Gundars Bērziņš patiesi ir pati galvenā amatpersona Olainfarm, un tieši viņam klātos šobrīd piecirst dūri galdā un paziņot, ka daudz kas no augstāk minētā nav pareizi, un ķerties pie tā labošanas, bet pagaidām tā nav noticis. No tā var secināt, ka viņš vai nu ir mierā ar notiekošo, ir vājš vadītājs vai arī iet kāda pavadā. Nedomāju, ka, piemēram, Latvijas Universitātes vadībā šādas īpašības būtu ļoti nepieciešamas. Šī gan nav sarunas tēma, bet arī viņa iecelšanai Olainfarm padomes priekšsēdētāja amatā ar padsmit tūkstošus eiro mēnesī lielu algu ir vairāk populistiska nozīme. Tā jēga ir pateikt, ka, lūk, uzņēmums izskatās labi, jo to vada akadēmiķis, bet tajā pašā laikā uzņēmuma administrācijā parādās radi, draugi, paziņas un Lauris Macijevskis vebinārā cieti skaidro, ka speciālistus meklē tikai pēc profesionāliem kritērijiem.

Ar automašīnu pārdošanu ir līdzīgi. It kā uzņēmums pārdod tās dārgās automašīnas, lai izskatītos labi sabiedrības acīs. Lai uzsvērtu šī soļa nozīmīgumu, vēl norāda kopējo pārdodamā autoparka iegādes vērtību – virs 300 tūkstošiem eiro. Tas ir gandrīz precīzi tikpat, cik katrā otrā ceturkšņa mēnesī pieauga administrācijas izmaksas, respektīvi – tagad uzņēmums katru mēnesi šādu autoparku papildus iztērē administrācijas izmaksās, tikai, atšķirībā no autoparka, no izmaksātajām algām uzņēmums vēlāk neatgūs pilnīgi neko. Īsāk - tas ir tāds pats populisms kā ar akadēmiķi padomes vadībā.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.