Pēc Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kameras un lauksaimnieku kooperatīva KEVILI ierosinājuma 19. martā plānots koordinēts nacionāla mēroga lauksaimniecības sektora protests.
Protesta laikā lauksaimniecības ražotāji pulcēsies ar saviem traktoriem uz apvedceļiem un pie lielākajiem satiksmes mezgliem Igaunijas lielākajās pilsētās. Protesta mērķis ir vienotā un pamanāmā vēstījumā norādīt uz Igaunijas lauksaimniecības nozīmi un nepieciešamību garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Igaunijas ražotājiem Eiropas Savienībā (ES).
Lauksaimniecības produkcijas ražotāji pulcēsies ar traktoriem vairākos Igaunijas reģionos, piemēram, Jehvi, Jegevā, Kuresarē, Pērnavā, Rakverē, Repinā, Tallinā, Tartu, Valgā, Veru un Vīlandē. No plkst. 10 līdz 12 traktori lēnām pārvietosies pa apvedceļiem vai to tuvumā. Organizatori ir apstiprinājuši, ka satiksme netiks bloķēta un sabiedriskais transports un ātrā palīdzība netiks traucēti.
Pēc demonstrācijas vairāki lauksaimnieki ar traktoriem dosies uz vietējām skolām un bērnudārziem, lai iepazīstinātu bērnus ar lauksaimniecību un izskaidrotu, kā tiek ražota pārtika. Mērķis ir tuvināt lauksaimniecību sabiedrībai un uzsvērt pārtikas ražošanas nozīmi Igaunijas ekonomikā un sabiedrībā.
Protestu rīkos vienlaikus ar parlamenta debatēm par pārtiku kā stratēģisku ekonomikas nozari. Lauksaimniecības nozare vēlas izmantot šo iespēju, lai uzsvērtu, ka pārtikas ražošana nav tikai ekonomikas nozare, bet arī Igaunijas ekonomikas un drošības stratēģiska sastāvdaļa.
ES šobrīd apspriež nākamā budžeta perioda 2028.-2034. gadam prioritātes, un arvien aktuālāka kļūst "lauksaimniecības labklājības plaisa" - ienākumu nevienlīdzība Eiropas lauksaimniecībā. Pēdējos 20 gados Igaunijas ražotāji salīdzinājumā ar daudzām citām dalībvalstīm saskārušies ar vājākām investīciju iespējām un attīstības apstākļiem, kas ietekmējis gan nozares konkurētspēju, gan valsts pārtikas drošību, norāda nozares pārstāvji.
Eiropas Komisija lēš, ka Igaunijai ir tiesības saņemt aptuveni 546 miljonus eiro papildu finansējuma, lai novērstu vēsturisko subsīdiju nelīdzsvarotību, taču nav garantijas, ka šie līdzekļi tiks piešķirti lauksaimniecības nozarei.
