Pieaugošais pieprasījums pēc kaņepju produktiem raisa lauksaimnieku interesi par šīs kultūras audzēšanu un arī pārstrādi. Ziemeļu kaimiņi šajā jomā Latviju pēdējo gadu laikā ir būtiski apsteiguši

To rāda Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) dati. 

«Kaņepes senči ir audzējuši daudzus gadsimtus, un tās tika izmantotas gan pārtikā, gan apģērbu, virvju izgatavošanai, taču pagājušā gadsimta 30. gados šis augs tika «represēts», jo kaņepes tika pielīdzinātas narkotiskajai vielai – marihuānai, un tikai šajā gadsimtā teju pēc 100 gadiem šis augs lēnām atgriežas Eiropas un arī Latvijas tīrumos,» situāciju skaidro Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka tieši starptautiskais pieprasījums pēc kaņepju produktiem – augļiem (riekstiņiem), eļļu, arī šķiedru – ir bijis pamats, lai Eiropas Savienības līmenī un arī tās dalībvalstī Latvijā normatīvajos aktos radītu iespēju legāli audzēt šo teju 100 gadus represijām pakļauto kultūru.

«Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, 2019. gadā kaņepes audzē aptuveni 950 ha platībā un par šādu darbu saņem arī platībmaksājumus, taču faktiski kopējo ar šo augu apsēto platību apmērs ir lielāks – ap 1500 ha, taču šo papildu 550–600 ha saimnieki nepretendē uz platībmaksājumiem. Taču jebkurā gadījumā šo platību īpatsvars no kopējās lauksaimniecībā izmantojamām zemēm (divi milj. ha) ir mērāms procenta tūkstošdaļu līmenī,» stāsta G. Vilnītis. Viņš atzīst, ka salīdzinājumā ar četrus piecus gadus senu pagātni pērn un šogad kaņepju lauku platība ir vairāk nekā dubultojusies. «Ja uz platībmaksājumiem pieteikto kaņepju lauku platība 2016. gadā bija ap 450 ha, tad pašreizējie 950 ha ir ļoti daudz, un pieaugums ir vairāk nekā 100% apmērā,» tā G. Vilnītis. Viņš atzīst, ka 950 ha nav lielākais platību apmērs, kādā Latvijā tikušas audzētas kaņepes, jo ir bijis sava veida bums, kad šī kultūra audzēta vairāk nekā 1500 ha platībā, taču problēmas sagādājusi iegūtās produkcijas realizācija. Jāņem vērā, ka starpkaru Latvijā kaņepes kopumā tika audzētas aptuveni 400 ha platībā, bet padomju laikos tās bija tikai kādā atsevišķā dārzā kā viens vai varbūt divi stādi, bet ne vairāk. «Šobrīd viss notiek soli pa solim, nevis lēcienveidīgi, tāpēc arī par straujām pārmaiņām un ļoti lieliem kaņepju platību pieaugumiem īsti runāt nevar, kaut arī, kā rāda Igaunijas piemērs, šādam straujam attīstības scenārijam ir pamats,» uzsver G. Vilnītis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka Igaunijā kaņepju platības pieaugušas līdz 11 000 ha un, visticamāk, turpinās augt, jo ziemeļu kaimiņvalstī aktīvi strādā liels šīs produkcijas iepircējs no Kanādas. «Igaunijā normatīvie akti arī ir labvēlīgi kaņepju audzēšanai, Latvijā kaņepēm labvēlīgas izmaiņas psihotropo un narkotisko vielu aprites likumā spēkā būs no 2020. gada,» norāda G. Vilnītis. Viņš atzīst, ka ļoti īpatnēja situācija ir Lietuvā. Proti, dienvidu kaimiņvalstī normatīvie akti nebūt neesot ļoti draudzīgi kaņepēm, tomēr, neraugoties uz to, šī kultūra tiekot audzēta un pat izveidota kaņepju pārstrādes rūpnīca, kuru iegādājušies ārvalstu investori. «Minētais vedina domāt par to, ka Lietuvas valsts jau tuvākajā laikā normatīvu līmenī kļūs labvēlīga kaņepju audzēšanai un pārstrādei,» tā G. Vilnītis. Viņš atgādina, ka pirms vairākiem gadiem bijusi ne tikai ideja, bet pat izstrādāts projekts ka- ņepju pārstrādes ražotnei Talsu apkaimē, taču potenciālā kredīta devēja – banka – bijusi skeptiska par projektā ietvertajām optimistiskajām ekonomiskās atdeves prognozēm, kā rezultātā tas arī palicis tikai uz papīra. «Šīs idejas realizācijai bija pat piešķirts ES struktūrfondu atbalsts, tomēr ar to bija par maz naudas, lai iecere materializētos,» uz jautājumu par to, vai šāds kaņepju pārstrādes projekts nav ticis pieteikts ES struktūrfondu atbalstam, atbild G. Vilnītis. Viņš gan pieļauj, ka laika gaitā pie šīs ražotnes idejas varētu atgriezties.


Visu rakstu lasiet 26. augusta laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.