Tā secinājusi Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, aptaujājot biedru saimniecības. Piemēram, svaigpiena iepirkuma cenas, kas martā vidēji bija 0,29 eiro par litru piena, jau no marta vidus sākušas un turpina samazināties. Piena iepirkuma cena vidēji nokritusi vairāk kā par 10-15%, ja salīdzina marta sākumu ar aprīļa sākuma periodu.

Piena ražotājus māc bažas, ka krīze piena nozarē varētu atkārtoties un būt smagāka kā pēc Krievijas embargo sankcijām.

"Piena saimniecības ir un bija vieni no retajiem uzņēmumiem, kas laukos nodarbina lielu cilvēku skaitu. Saimniecības ieguldījušas investīcijas modernizācijā, lielai daļai ir kredītu slogs, liela daļa ar mīnusiem pārdzīvoja 2014.gada krīzi, daļa arī to nepārdzīvoja. Tagad izskatās, ka tuvojas otrais vilnis un ceram, ka tas neparaus zem ūdens vēl kādas saimniecības. Jau tagad redzams, ka turpinās slaucamo govju skaita lejupslīde, kaut arī ražība palielinās, tomēr tie ir indikatori, kas liek mums apzināties, ka situācija mainās. Jādomā plāns valsts līmenī, kā Latvijā noturēt tos ražotājus, kas vēl ražo, spēj nodrošināt darbavietas un šajā smagajā laikā dod pienesumu tautsaimniecībai un budžetam. Krīze jau ir, jautājums tik, cik smaga un ilga tā būs! Šis ir īstais brīdis, lai ieviestu samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī pienam, gaļai, maizei un olām," teic asociācijas izpilddirektors Kaspars Melnis.

"Latvijā vidēji dienā tiek pārdotas 2680 tonnas piena. No šī apjoma tikai 900 tonnas (33%) izmantojam piena produktu ražošanai vietējā tirgus vajadzībām, vēl 1000 tonnas pārstrādājam eksporta tirgus nodrošināšanai, bet 780 - pārdodam ārpus Latvijas. Tas, diemžēl, nozīmē, ka Latvijas piena pārstrāde krīzes apstākļos praktiski nevar ietekmēt svaigpiena cenu," norāda Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņaprāt, ir ļoti svarīgi izdarīt visu iespējamo, lai piena nozare šo krīzi pārvarētu ar salīdzinoši mazākiem zaudējumiem. Šajā situācijā piena ražošanas apjoms praktiski nesamazinās, kurpretī piena produktu patēriņš pasaulē samazinās. Rezultātā ar katru brīdi palielinās svaigpiena daudzums, kurš kļūst lieks. Tas ko šajā brīdī var darīt mūsu lielākie piena pārstrādes uzņēmumi - lieko pienu pārstrādāt sausajā vājpienā un sviestā. Abi šie produkti ir Eiropas savienības intervences produkti.

"Tomēr jārēķinās, ka intervences iepirkuma cenas tiem ir salīdzinoši zemas. Ražojot tikai šos produktus, piena cena nepārsniegtu 190 eiro par tonnu. Tā kā ar piena produktu eksportu šobrīd īpaši rēķināties nevaram, mūsu kopējā iespēja ir vietējais tirgus," piebilst J.Šolks.

Būtiski, ka vairāk nekā 500 tonnas piena dienā dažādu piena produktu veidā tiek pārdotas mūsu Latvijas veikalos, kas ir ievesti no citām valstīm. Latvijas piena pārstrāde varētu pilnībā nodrošināt visu Latvijas piena produktu patēriņa apjomu. "Izskatās, ka ir pienācis brīdis arī mūsu mazumtirgotājiem kā "ķēdes" pēdējam posmam pārskatīt savas iespējas produktu plaukta cenas veidošanas politikā un padarīt vismaz ikdienas piena produktus lētākus un attiecīgi pieejamākus. Tas ļautu piena pārstrādātājiem palielināt ražošanas apjomu, kļūt vēl nedaudz racionālākiem un dotu iespēju samaksāt salīdzinoši vairāk mūsu piena ražotājam. Salīdzinājumam - Vācijā no visa saražotā piena 83% tiek patērēts vietējā tirgus nodrošināšanai," norāda J.Šolks.

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija (LSA) apvieno lauksaimniecības nozares statūtsabiedrību saimniecības, lai koordinētu asociācijas biedru savstarpējo darbību kopīgo interešu aizstāvēšanai, sekmētu lauksaimniecības nozares ražotspēju un konkurētspēju, kā arī lai pārstāvētu asociācijas intereses valsts pārvaldes institūcijās un sadarbotos ar citām organizācijām, kuru darbība ietekmē asociācijas biedru intereses. LSA apvieno 46 aktīvus biedrus, kuri 2018.gadā valsts budžetā iemaksāja 14,2 milj. eiro.