Uzliesmojuma dēļ Zviedrijas kompetentā iestāde veic slimības apkarošanas pasākumus, tostarp mājputnu likvidēšanu.

Janvāra sākumā augsti patogēnā putnu gripa tika konstatēta arī Lietuvā.  PVD atkāroti aicina Latvijas mājputnu turētājus izvērtēt iespēju nelaist mājputnus ārpus telpām vai nožogotām konstrukcijām, nepieļaujot mājputnu kontaktu ar savvaļas putniem, kā arī atlikušajos ziemas un gaidāmajos pavasara mēnešos atturoties no mājputnu iegādes citās Eiropas valstīs.

Lai pasargātu mājputnus no dažādām saslimšanām, ikdienā ir jāievēro stingri biodrošības pasākumi, mājputnu barošanu un dzirdināšanu organizējot mītnē vai norobežotā teritorijā, novēršot savvaļas putnu piekļūšanu barībai un pakaišiem, kā arī nedrīkst pieļaut nepiederošu personu piekļūšanu mājputnu turēšanās vietām. 

Augsti patogēnā putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās. Slimības klīniskās pazīmes putniem ir pēkšņa un strauja slimības norise, nespēks, depresija un atteikšanās no barības, izspūrušas spalvas, drudzis, izmainīta gaita, smakšana, zilgana ādas krāsa un masveida putnu nobeigšanās. 

Vīrusa izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm. Mājputni var inficēties, nonākot tiešā kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem vai uzņemot slimības ierosinātāju ar inficētu barību vai ūdeni.

Pēdējos četros mēnešos augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumi konstatēti gan savvaļas putniem, gan mājputnu novietnēs Nīderlandē, Lielbritānijā, Vācijā, Francijā, Dānijā, Zviedrijā, Horvātijā, Polijā, Beļģijā, Īrijā, Ukrainā, Ungārijā un Lietuvā, bet Itālijā, Slovēnijā, Spānijā, Norvēģijā, Rumānijā un Slovākijā tikai savvaļas putniem.

Latvijā augsti patogēnā putnu gripa nav reģistrēta. Jāpiebilst, ka pagājušā gada 11 mēnešos uz putnu gripu laboratoriski izmeklēti 12 nobeigušies savvaļas putni, taču putnu gripa tiem netika konstatēta.