Tā intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500 saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Ko domājat par krājaizdevu sabiedrībām? Ideja kādreiz ir stāvējusi kooperācijas pamatos? Vai kāda no tām spēj finansēt lielus projektus? Vai ir iespējams tādu radīt? 

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Mazu sabiedrību nelieliem aizņēmumiem ir daudz, tomēr pietiekami lielu nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka. Tas ir viens no virzieniem, kas ļautu un ļoti palīdzētu attīstīties. Jāteic, ka šobrīd šādu krājaizdevu sabiedrību vajadzētu redzēt mazliet atšķirīgā veidolā, nekā tādas pastāvēja pagājušā gadsimta sākumā. Ir cita ēra, ir izveidojies ļoti spēcīgs un labi attīstīts fintech kompāniju sektors. Šis moderno tehnoloģiju pienesums klasiskajās krājaizdevu sabiedrībās, pieļauju, ir tā komponente, kas varētu pilnveidot ideju. Domās mēs, lauksaimnieku sabiedrība, esam pie šīs idejas īstenošanas. Modernas krājaizdevu sabiedrības tāpat kā pirms gadsimta varētu būt nacionālās ekonomikas balsts. 

https://www.db.lv/zinas/kad-graudi-vertigaki-par-naftu-500909

Nezinu, cik šajā mītā taisnības, bet valodo, ka latvieši kūtri kooperējas. LATRAPS tas ir veiksmīgi izdevies. Kur ir pamats? 

Kooperācijas pamats ir uzticēšanās un godīgums. Te nav stāsts tikai par lauksaimniecību, tas ir visās nozarēs. Jautājums ir – vai izdodas atrast šo uzticības pamatu? No vienas puses ir tie cilvēki, kuriem kooperācija ir nepieciešama, no otras puses – tie, kas spētu šo pasākumu organizēt un vadīt. Starp šiem diviem lielumiem ir nepieciešama uzticība un, tiklīdz ir kaut mazākā plaisa, tas viss var sabrukt. Stāsts par latviešiem patiešām ir mīts tajā nozīmē, ka līdzīgas problēmas ir visām tautām. Mēs ne ar ko kooperācijas problēmu ziņā neatšķiramies no vāciešiem vai angļiem. Vācieši tieši to pašu saka par sevi, ka tieši viņi ir tie, kuri grūti iet kooperācijā. Tikai atšķirība ir tāda, ka Rietumu pasaulē kooperācija pastāv kopš 19. gadsimta vidus, turpretī pie mums šo ideju sakropļoja gan padomju sistēma, gan pārejas periods pirmajos pēcpadomju gados pēc brīvības atgūšanas. Tas bija laiks, kad visi ķēra un grāba. Tas ir radījis neuzticību un aizdomas, domformu, ka tas, kurš ir veiksmīgs, ir pielīdzināms kampējam, nevis uzņēmīgākam un prātīgākam cilvēkam, kurā būtu jāieklausās. Uzdevums ir pārkāpt šo neuzticības slieksni.

LATRAPS piemērs – kā jums tas izdevās? 

Pirmā bija sākotnējā uzticēšanās. Pirms 20 gadiem pirmie 12 saimnieki sameta sākotnējo kapitālu – 3000 latu! Pirmie biedri uzticējās, saprotot, ka ir bezizeja, graudus nav, kur likt, un tos ir jāsāk pārdot pasaulē, bet, lai to izdarītu, bija jāapvienojas. Izdevās! Nenoliegšu, ka puni pa šo laiku ir bijuši ļoti daudz. Ir bijuši veiksmes stāsti un ne tik veiksmīgi stāsti, tomēr galvenais, ko esam pierādījuši, ka kopīgi varam veiksmīgāk strādāt nekā katrs atsevišķi. Ja uz globusu palūkojas – Latvija ir teju pamanāma, bet katrs atsevišķi mēs vispār neesam redzami. Lai Latvijas ražotājs tiktu pasaules tirgū, ir jākooperējas. Ja saliekam spēkus kopā, tad kopīgi ejam tirgū, bet, ja to darām atsevišķi, tad konkurējam tikai savā starpā. Ceļu uz tirgu var iztēloties kā piltuvi. Ja visi vienlaikus barā skrien uz sašaurinājumu, tad visi barā tur arī iesprūst; ja dara to koordinēti un pārdomāti, tad visi var tirgum piekļūt. To ir iespējams izdarīt, kooperējoties un strādājot organizēti.

Visu interviju lasiet "Dienas Biznesa" zīmola izdevumā TOP 500 - tas nopērkams atsevišķās tirdzniecības vietās, iegādājams elektroniski www.dbhub.lv vai nopērkams DB lasītāju servisā, iepriekš sazinoties pa tālruni +371 67063333.