lgstošā sausuma dēļ situācija augkopībā un dārzeņkopībā dažviet ir traģiska, tāpēc lauksaimnieki aicinās valdību izsludināt ārkārtas situāciju, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā DB pastāstīja biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, tiks apkopota meteoroloģiskā informācija par maiju un identificēti reģioni, kur situācija ir visproblemātiskākā. Pēc tam biedrība rakstīs vēstuli Zemkopības ministrijai (ZM), uz kā pamata ministrija varēs vērsties valdībā. Provizoriski šāda vēstule varētu tapt jau pirmdien, pieļāva J. Lazdiņš. Viņš arī teica, ka Lauku atbalsta dienests (LAD) sāks VPM pieteikto platību kontroli un tās ietvaros dienests varētu fiksēt, kāda ir situācija laukaugu un dārzkopības platībās. 

«Raža ir samazinājusies, bet šobrīd nevar pateikt, ka tā ir nulle, tāpēc jāfiksē situācija,» sacīja Lazdiņš. Visvairāk sausums ietekmējis Kurzemi un daļu Zemgales, iespējams, arī Vidzemi un Latgali. Var zaudēt vasarājusIlgstošā sausuma dēļ Ventspils novada dome lūgusi Ministru kabinetu Ventspils novada administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, ziņo LETA. Ventspils novada dome ir saņēmusi desmit zemnieku parakstītu vēstuli, kurā viņi pievērsuši uzmanību ilgstošajam sausumam Ziemeļkurzemē. Sausā un karstā laika dēļ lauksaimnieki var zaudēt teju visu vasarāju ražu. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija otrajā dekādē bija 9,1 milimetrs, kas ir par 43% mazāk par normu, savukārt maija trešajā dekādē tie bija 2,3 milimetri, kas ir par 88% mazāk, nekā būtu vajadzīgs veģetācijas attīstībai.

Secināts, ka maija otrajā un trešajā dekādē Ventspils novada Ances pagasta Vičakos nokrišņi vispār nav novēroti – lietus pēdējo reizi fiksēts 2. un 3. maijā. Pašvaldībā norādīja, ka Ventspils novadā būtiski cietušas lauksaimniecības zemju un kultūraugu platības. Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks skaidrojis, ka ilgstošais sausums skāris lielāko daļu no 49 368 hektāru lauksaimniecībā izmantojamām zemes platībām, tādēļ deputāti ārkārtas sēdē pieņēmuši lēmumu lūgt Ministru kabinetu izsludināt ārkārtas situāciju vismaz 12 mēnešu periodā. «Ārkārtas situācija jau izsludināta četros Lietuvas apgabalos, un arī mēs vēlamies atbalstīt novada lauksaimniekus, tādēļ vēršamies valdībā ar lūgumu realizēt atbalsta pasākumus krīzes situācijas pārvarēšanai. Zemnieki mūs informējuši, ka sausā laika dēļ var ciest 80% ražas, tas nozīmē, ka lauksaimniekiem būs problēmas nokārtot kredītsaistības un viņi cietīs zaudējumus,» pauda Mucenieks. 

Ventspils novada pašvaldības deputāti ierosina Ministru kabinetu finansiāli atbalstīt novada uzņēmējus un iedzīvotājus, lai daļēji kompensētu ilgstošā sausuma dēļ radušos zaudējumus. Arī Alsungas un Brocēnu novados sausuma dēļ pieļauj iespēju lūgt izsludināt ārkārtas situāciju.

Ilgstošā sausuma dēļ trūkst lopbarības un saimniecībās var nākties likvidēt mājlopus. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vadītāja Daiga Mellere sarunā ar DB norādīja, ka situācija ir vairāk nekā nopietna, jo saimniekiem trūkst lopbarības un šī iemesla dēļ var nākties izpārdot lopus un likvidēt ganāmpulkus.  Sausuma un karstuma dēļ pašlaik cietuši pilnīgi visi lauksaimniecības augi. 

Visu rakstu Prasīs izsludināt ārkārtas situāciju lasiet pirmdienas, 18.jūnija laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.