Lopkopībā, kur zālāju ražība mazinājusies par 54% un nākas tērēt finanšu līdzekļus barības sagādei, aplēsti 100 miljoni eiro zaudējumi. Augkopībā neiegūtie ieņēmumi varētu sasniegt aptuveni 160 miljonus eiro, tajā skaitā 28 miljonu eiro zaudējumi nodarīti augļkopībai. Vēl 92 miljoni eiro aplēsti kā ugunsgrēku radītie zaudējumi mežsaimniecībā. 

«Sektoram tas ir ļoti daudz, tas atstāj ļoti ilgstošu ietekmi nākotnē. It īpaši [smagi ir] lopkopības sektorā, jo šobrīd zemnieki dara visu, lai sagatavotu lopbarību. Sekas lopkopībā izpaudīsies ziemas sezonā, piemēram, ja sāks trūkst lopbarība, tad zemnieki būs spiesti izkaut lopus,» sacīja ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone.

Igaunijas lauksaimniecībā jau tiek pieļauts bankrota vilnis, tomēr Zemnieku Saeima cer, ka Latvijā līdz tam nenonāks arī tad, ja kompensāciju nebūs. «Vismaz savus biedrus esam aicinājuši vērsties bankās un runāt par pamatsummu atlikšanu. Ceram, ka ar bankām tiešām problēmu nebūs. Lielāks satraukums ir par graudu uzpircējiem, kas bieži vien ir dažādas ārvalstu kompānijas, ar kurām lauksaimnieki noslēguši līgumus par produkcijas piegādi. Brīžiem ir agresija no šīm te kompānijām,» teica Zemnieku Saeimas lauksaimniecības eksperts Mārtiņš Trons.

Lielākus vai mazākus zaudējumu sausums varētu būt nodarījis aptuveni 15 000 lauksaimnieku. Tai skaitā graudaugu audzētājiem ieņēmumi būs par vismaz 30% zemāki, augļu un dārzeņu audzētājiem gaidāms vismaz 45% ieņēmumu kritums. ZM apņēmusies darīt visu, lai saņemtu vismaz daļu no pieprasītajām kompensācijām, taču jau šobrīd ir skaidrs, ka visu prasīto summu EK nepiešķirs. Šobrīd kompensācijas prasa arī daudzas citas valstis, kas cietušas no sausuma. Kā ziņots, kopš pavasara lielā valsts daļā turpinās sen nepiedzīvots sausums. Šogad tikai janvārī un aprīlī nokrišņu daudzums sasniedza normu.