Viņš nepilnos 150 hektāros audzē kartupeļus, zemenes un ziemas kviešus.

Pērnais gads bija labāks, jo sausums pieturējās visā Eiropā, līdz ar to radās produkcijas deficīts. Kartupeļiem bija laba cena – 0,23 līdz pat 0,30 eiro par kilogramu, tāda tā ir reizi 10 gados, teic J. Reinis, kura rūpals tupeņu audzēšana ir jau vairākus gadu desmitus. Nesen atgriezies no Polijas, zemnieks zina teikt, ka tur, atšķirībā no viņa saimniecības Dobeles rajona Auru pagastā, kārtīgi nolijis. Visa kā pietiks. «Bizness ir tad, kad maz jāstrādā un daudz nopelna, nevis otrādi. Kāds būs šis gads, vairāk varēšu spriest rudenī. Pagaidām gan pilnīgs vāks, jo zeme ir kā tuksnesī. Zemenes zied, bet nav tādas kā katru gadu. Laistīšana ir tikai dzīvības uzturēšana. Un kopumā nevaram konkurēt, piemēram, ar poļu produkciju. Viņi kartupeļus tirgo pat par zemāku cenu nekā pašizmaksa,» tā J. Reinis.

Saimnieks rēķina, ka viena kilograma kartupeļu pašizmaksa, kā minimums, ir 10 centu, un, ja otro maizīti pārdod par 12 centiem, kas vairs tur paliek pāri? «Savukārt mūsu valstī neviens nedomā, kā aizsargāt iekšējo tirgu. Teikšu skaidri un gaiši – ar situāciju valstī esmu ļoti neapmierināts. Birokrātija un nekārtība. Ja nemāk kā zutis ložņāt pa visiem caurumiem, tad viss jāpārdod un jādodas prom no šīs valsts. Momentā!» strikti spriež J. Reinis. 

Arī par subsīdiju sistēmu Latvijā viņš, maigi sakot, nav sajūsmā. Sīkos aprēķinos neieslīgstot, ap 16–17 tūkst. eiro gadā subsīdijās Namdari R saņem. Vai tas ko atsver? J. Reinis teic, ka tas neko neglābj, jo konkrētajām platībām par aptuveni 50 tūkst. eiro jāiegādājas minerālmēsli par 40 tūkst. eiro – lauksaimniecības ķīmija, par 30 tūkst. eiro – degviela, neskaitot vēl citas sīkākas vienības. «Man subsīdijas neko neizsaka. Neviens slīkonis ar salmu nav paglābies. Ja tās noņemtu visiem, redzētu, kurš peld un kurš ne. Nav ko dzīvi vilkt. Esmu Eiropu izbraukājis, pie neskaitāmiem zemniekiem pabijis. Tur tie cipari ir pilnīgi citi. Tās pašas Polijas fonā izskatāmies dramatiski. Paldies Dievam, ka iztieku bez kredītiem. Ja var bez tiem dzīvot un vēl ko nopirkt, izdarīt par savu naudu, tad viss notiek. Cik tev galvā, tik tev makā,» kopainu jau gaišākos toņos ieskicē J. Reinis.

Namdaru R lauksaimniecības biznesa virzieni atkarībā no dažādiem apstākļiem viens otru balsta un kopumā klājas labi. «Ir teiciens: neliec visas olas vienā kurvītī. Kāds iespers, un tās visas izšķīdīs,» smaida lauksaimnieks. Piemēram, ja graudkopībā pērn gāja sliktāk, kopējo stāvokli stutēja kartupeļi.

Ziemas kvieši te aug 80 hektāru platībā. Labas ražas gadījumā tiek ievāktas pat vairāk nekā 10 tonnas graudu no hektāra. «Piestrādājam pie tonnām, nevis hektāriem. Tie naudu noēd, tonnas – pelna.» 

Visu rakstu lasiet 29. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.