Pašlaik Latvijas zāļu ražotājs AS Olpha savu izaugsmi balsta uz patentbrīvo medikamentu ražošanu, taču ilgtermiņa izaugsmes plāni ir ambiciozi. Gada apgrozījumam sasniedzot vienu miljardu eiro, uzņēmums varētu atgriezties arī pie oriģinālo farmaceitisko preparātu izstrādes, ceļot savu konkurētspēju jau nākamajā līmenī.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Olpha valdes priekšsēdētājs Dr.chem. Juris Hmeļņickis. Viņš norāda, ka farmācija ir ļoti īpaša nozare, jo tā strādā ar visnozīmīgāko, kas cilvēkam ir, —veselību un tās atgūšanu vai uzlabošanu. Tieši tādēļ šajā jomā ir ļoti daudz dažādu nianšu, ar kādām nesaskaras citu jomu uzņēmēji. Ne velti zāļu ražošana un izplatīšana ir vienas no striktāk regulētajām nozarēm visā pasaulē, jo tiesības uz veselību un zāļu pieejamība ir viena no svarīgākajām mūsdienu cilvēka tiesībām.
Zāļu ražošanas nozarē esat jau vairāk nekā 25 gadus. Kā nozare ir mainījusies šajā laikā? Kā mainījušies izaicinājumi un iespējas?
Farmācijas nozarē savu profesionālo darbību uzsāku 2000. gadā. Šajā laikā ir kļuvis skaidrs, ka darbs zāļu ražošanā vienmēr ir bijis un joprojām ir izaicinošs. Ja pirms aptuveni 25 gadiem ārvalstu tirgu apgūšana bija vienkāršāka prasību ziņā, tolaik nozarei vēl nebija izveidojusies pietiekama pieredzes un zināšanu bāze, kas šodien ir būtiski paplašinājusies.Vienlaikus nozare kopumā ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Ir ievērojami pieaugušas regulatīvās prasības attiecībā uz produktu izstrādi un ražošanu, tostarp atbilstību Labas ražošanas prakses (GMP) standartiem, serializācijas prasībām, genotoksisko piemaisījumu kontrolei, kā arī videi draudzīgu šķīdinātāju izmantošanai. Līdz ar to uzņēmumiem, kas vēlas realizēt savus medikamentus starptautiskajos tirgos, jānodrošina atbilstība arvien plašākam un sarežģītākam prasību kopumam.
Tas nozīmē, ka ieiešana jaunos tirgos mūsdienās ir ne tikai laikietilpīgāka, bet arī būtiski dārgāka.Ir mainījušās arī uzņēmumu savstarpējās attiecības. Agrāk konkurenti vienas valsts tirgū parasti bija konkurenti arī citās valstīs, taču mūsdienās situācija ir krasi atšķirīga — vienā valstī uzņēmums var būt konkurents, bet citā kļūt par sadarbības partneri. Tas nozīmē jaunus spēles noteikumus un rada arī pilnīgi jaunas iespējas, kādu pirms 25 gadiem nebija.Farmācijas nozares darbības principi arvien vairāk kļūst globāli, un medikamentu licencēšana un līgumražošana tiek izmantota daudz plašāk nekā iepriekš. Vienlaikus patentbrīvo (ģenērisko) zāļu ražošanas segmentā valda spēcīga konkurence, jo šādu preparātu ražotāju skaits ir ievērojami pieaudzis. Īpaši liels spiediens nāk no Indijas un Ķīnas ražotājiem. Tas nozīmē, ka Eiropas patentbrīvo medikamentu ražotājiem jāstrādā ļoti efektīvi, lai saglabātu konkurētspēju.
Vai ieiešanas ātrums tirgū nav atkarīgs no tā, vai konkrētajā tirgū trūkst piedāvāto medikamentu vai, tieši pretēji, tajā jau ir daudz attiecīgo preparātu piegādātāju?
Analizējot farmācijas produktu reģistrācijas prasības dažādās valstīs, zināms, ka gandrīz katrā no tām pastāv specifiski un savdabīgi nosacījumi. Eiropas Savienībā zāļu reģistrācijas prasības dalībvalstīs ir vienotas, kas farmācijas ražotājiem, tostarp Olpha, nodrošina būtisku priekšrocību — iespēju reģistrēt vienu un to pašu medikamentu vairākos tirgos. Tomēr šis process joprojām ir salīdzinoši resursu un laika ziņā ietilpīgs. Uzņēmumam jāveic ne tikai maksa par konkrētā produkta reģistrāciju, bet arī ikgadēja nodeva — sava veida abonentmaksājums neatkarīgi no tā, vai attiecīgajā valstī zāles tiek tirgotas. Turklāt katrai valstij ir savas specifiskas prasības, kuru ievērošana prasa papildu laiku un finanšu resursus, piemēram, attiecībā uz lietošanas instrukcijām un iepakojumu.
Laiks no pieteikuma iesniegšanas līdz jaunā medikamenta nonākšanai tirgū var ilgt vairākus gadus, bet no sākotnējās ieceres līdz pirmajam darījumam — pat līdz sešiem gadiem. Procesu pagarina gan sagatavošanās reģistrācijai, gan katras valsts specifiskās prasības, kuru izpilde prasa papildu laiku.Pat Eiropā, kur reģistrācijas procesi ir skaidri reglamentēti un caurspīdīgi, šis cikls ir laikietilpīgs, savukārt citos reģionos tas var būt vēl ilgāks. Šajā laikā tirgus pieprasījums var būtiski mainīties, radot risku, ka produkts zaudē aktualitāti. Tāpēc viens no būtiskākajiem zāļu ražošanas veiksmes faktoriem ir spēja ilgtermiņā prognozēt tirgus vajadzības.
Tajā pašā laikā Latvijas zāļu ražotāji Latvijas zāļu tirgū veido tikai 5% no kopējā tirgus apgrozījuma. Kāpēc tā? Kā stiprināt vietējo zāļu ražotāju lomu Latvijas medikamentu tirgū?
Konkurence ir ikvienā valstī, un Latvija nebūt nav izņēmums. Vienlaikus varam palūkoties uz situāciju citās valstīs tepat, Eiropā. Piemēram, Slovēnijā, kurā dzīvo apmēram 2,1 miljons iedzīvotāju, ir vairāki lieli un spēcīgi farmācijas uzņēmumi, no kuriem Latvijas sabiedrībai zināmākais, šķiet, ir KRKA, un šīs valsts vietējo ražotāju īpatsvars Slovēnijas tirgū ir 40%. Ņemot vērā, ka arī Latvijā ir ļoti spēcīgi zāļu ražošanas uzņēmumi, arī mums būtu potenciāls ievērojami palielināt kopējo tirgus daļu. Taču tam ir vajadzīgs krietni lielāks valsts atbalsts un arī izpratne par nozares potenciālu un pievienoto vērtību. Tas, ka Latvijas zāļu ražotāju īpatsvars pašmāju tirgū ir tik ļoti zems, nozīmē, ka iedzīvotāji un ārstniecības iestādes būtībā ir atkarīgas no medikamentu importa. Diemžēl mēs esam ļoti atkarīgi no starptautiskajām piegāžu ķēdēm un ārvalstu ražotāju intereses (vēlmes) realizēt savu produkciju Latvijā. Globālā Covid-19 pandēmija ir skaudrs pierādījums tam, ka pārlieku liela atkarība no importa rada draudus cilvēku veselībai un pat dzīvībai.
Ja atceramies, tad pandēmijas laikā vairākas valstis liedza izvest attiecīgus medikamentus un aktīvās vielas, kā arī izejvielas, no kurām tās ražotas, tādēļ importatkarīgajās valstīs, arī pie mums, sākās medikamentu deficīts, jo ar alternatīvu piegādātāju atrašanu bija problēmas un Latvijai nebija attiecīgu medikamentu rezervju. Toreiz tieši privātais zāļu apgādes sektors nāca valstij palīgā, novēršot ilgtermiņa krīzi.
Attīstīta vietējā zāļu ražošana ļauj minimizēt vai pat izvairīties no šādām ārkārtas situācijām, kad vienkārši nav cilvēku veselībai un pat dzīvībai kritiski svarīgo medikamentu. Protams, Latvija un arī daudzas citas pasaules valstis nesasniegs 100% pašnodrošinājuma līmeni, un tas nozīmē, ka farmācijas produktu imports bija, ir un būs, tikai jautājums ir par tā īpatsvaru. Lai stiprinātu savu kapacitāti, pašmāju zāļu ražotājiem ir jāveic nozīmīgi mājasdarbi — vispirms jau jāpalielina savi produktu portfeļi ar jauniem produktiem. Pozitīvi, ka tas jau notiek. Tikai, ņemot vērā zāļu ražošanas jomas specifiku un izmaksas, tas nav ļoti ātri sasniedzams mērķis. Vienlaikus tikai ar pašmāju ražotāju aktivitātēm vien nepietiks, jo ir nepieciešama skaidra valsts politika ilgtermiņā, attiecīgi lēmumi un pats būtiskākais – praktisks darbs.
Visu interviju lasiet 12.maija žurnālā Dienas Bizness!
Abonēr ir ērtāk! ekiosks.lv
