Padziļināti apskatot datus no publiski pieejamam resursiem, komisija secinājusi - lai arī tobrīd bija vērojams būtisks ražošanas izmaksu kāpums un eksporta kritums, cenu faktoram veidojot ap 70%-85%, atbalstu saņēmušo uzņēmumu finansiālā situācija bija stabila un apmierinoša.

Komisija norāda, ka 2023. gada informatīvais ziņojums "Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu" bijis sagatavots nekvalitatīvi un tajā sniegtā informācija bija vienpusēja, jo balstījās tikai uz nozares asociācijas viedokli, bet Zemkopības ministrija (ZM) neveica visaptverošu analīzi.

Pārbaudes komisija secinājusi, ka minētā ziņojuma sagatavošanā netika iesaistīta valsts AS "Latvijas Valsts meži" (LVM), netika veikta visaptveroša datu iegūšana un analīze, kas, komisijas ieskatā, norāda uz objektivitātes trūkumu.

Vienlaikus komisija norāda, ka kopš minētā ziņojuma izstrādes, virzības un izpildes ir jau pagājuši divi gadi, līdz ar to atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumam nevar ierosināt disciplinārlietu. "Līdz ar to var secināt, ka ir iestājies noilgums," teikts komisijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā.

2023. gada informatīvajā ziņojumā vai citos ar ziņojumu saistītos dokumentos ZM nav norādījusi tiesisko pamatu uzdot LVM ieviest korekcijas ilgāka termiņa sadarbības līgumos. Komisija tikšanās laikā ar Ģenerālprokuratūru un Valsts kontroli noskaidroja, ka minētais jautājums tiek arī analizēts šo divu citu pārbaužu ietvaros.

Vērtējot izpildi, komisija secinājusi, ka divi uzņēmuma "PATA" līgumi tika nepamatoti pievienoti, izpildot minēto informatīvo ziņojumu un tam sekojošo protokollēmumu. Minētajā protokollēmumā teikts, ka ZM kā LVM akciju turētājai jānodrošina, ka sākot ar 2024. gada 1. janvāri akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" skujkoku zāģbaļķu piegāžu ilgāka termiņa līgumos piemēro vidējās svērtās zāģbaļķu cenas, kas attiecīgam periodam noteiktas LVM īstermiņa pārdošanas procedūrā.

Komisija secināja un analīzes rezultāti neapstiprina, ka atbalstu saņēmušo uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā būtu bijis sistemātiski vai strukturāli nestabils. Līdz ar to finanšu rādītāju analīze pati par sevi nesniedz pamatu secinājumam, ka uzņēmumi kopumā būtu atradušies tādā finansiālā situācijā, kas obligāti norādītu uz būtisku finanšu grūtību esamību vai valsts atbalsta nepieciešamību, teikts ziņojumā.

Tāpat komisijas sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka LVM 2023. gada 29. decembra ārkārtas akcionāru sapulcē tiek pieņemts lēmums piemērot MK 2023. gada 19. decembra protokollēmuma uzdevumu 16 līgumiem, tai skaitā diviem ilgtermiņa mežizstrādes pārveides līgumiem, kuru darbības termiņš ir līdz 2026. gadam. LVM un ZM nevarēja paskaidrot, kas sagatavoja sapulces protokolam pievienoto pielikumu.

Komisija rosina visu tās rīcībā esošo informāciju nodot Ģenerālprokuratūrai un Valsts kontrolei turpmāku pārbaužu veikšanai atbilstoši iestāžu kompetencei.

Dienesta pārbaudes komisijas ziņojums šobrīd ir pieejams Tiesību aktu portālā un tas vēl jāskata valdībā.

Tikmēr pērn novembrī Ģenerālprokuratūrā sāktā pārbaude par atbalstu kokrūpniekiem joprojām turpinās un patlaban "nekā publiski ziņojama nav", aģentūrai LETA par pārbaudes gaitu paziņoja prokuratūrā.

Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) komunikācijas konsultante Anna Ūdre aģentūrai LETA norādīja, ka atbilstoši Ministru kabineta lēmumam premjere rezolūcijas veidā ir uzdevusi zemkopības ministram iepazīties ar ziņojumu un sniegt paskaidrojumus par tajā veiktajiem secinājumiem līdz tā skatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Līdz ar to ar ziņojumu varēs iepazīties pēc tā iesniegšanas un izskatīšanas Ministru kabinetā noteiktajā kārtībā.

Aizsardzības ministrijai ziņojums vēl jāiesniedz Ministru kabinetā.

LETA jau ziņoja, ka pērn 18. decembrī partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs nosūtīja vēstuli Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu Ģenerālprokuratūru izvērtēt jaunatklājušos apstākļus tā dēvētajā kokrūpnieku lietā.

Pirms tam "Progresīvie" 21. novembrī lūdza Ģenerālprokuratūru izvērtēt iespējamu prettiesisku darbību, bet 26. novembrī vērsās pie Ministru prezidentes un finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV), aicinot ierosināt disciplinārlietu.

Vēlāk valdība 16. decembrī atbalstīja dienesta pārbaudes komisijas izveidi saistībā ar atbalstu kokrūpniekiem. Tā tika izveidota, lai nodrošinātu vispusīgu valdībā skatīto un atbalstīto informatīvo ziņojumu tiesiskuma izvērtēšanu.

Pēc jautājumu saņemšanas no partneriem, tajā skaitā premjeres, saistībā ar atbalstu kokrūpniekiem, zemkopības ministrs Armands Krauze nolēma vērsties Ģenerālprokuratūrā. Viņš lūdzis prokuratūrai izvērtēt iespējamās amatpersonu prettiesiskas rīcības un lēmumu tiesiskumu saistībā ar valdības 2023. gada 19. decembra un 2024. gada 25. jūnija lēmumiem par koksnes cenu korekcijām LVM atbilstoši brīvā tirgus cenām.

Vienlaikus arī partija "Progresīvie" ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā par ZM virzīto atbalstu kokrūpniekiem. "Progresīvie" jau iepriekš norādīja, ka ir jāizvērtē, vai ZM prasītais atbalsta mehānisms kokrūpniekiem bija izdevīgākais sabiedrībai, prasot ZM sniegt skaidrojumus.

Ģenerālprokuratūrā sākta pārbaude, lai izvērtētu, vai amatpersonas, lemjot par atbalstu kokrūpniekiem, ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām.

LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš oktobrī nolēma atkāpties no amata. Putniņš aģentūrai LETA komentāru šajā jautājumā nesniedza.

TV3 raidījums "Nekā personīga" oktobrī vēstīja, ka viņš no amata, visticamāk, atkāpies politiska spiediena dēļ - atkāpšanās varētu būt saistīta ar valdības lēmumu izrādīt pretimnākšanu kokrūpniekiem, kuri LVM izsolēs uz trim gadiem nosolījuši līgumus par samērā augstām cenām.

Raidījums norādīja, ka Putniņa vadītajai valdei iepriekš prasīja pārskatīt noslēgtās vienošanās un samazināt cenas, taču LVM atteicās to darīt, norādot, ka tā būtu līdzekļu izšķērdēšana.

Siliņas vadītā valdība kokrūpniekiem labvēlīgo lēmumu pieņēma, neskatoties uz to, ka iepriekšējos gados kokrūpnieku nozare bija guvusi rekordlielu peļņu, atzīmēja raidījums.

"Nekā personīga" minēja, ka 2023. gadā lielākie kokrūpnieki sāka celt trauksmi, ka Krievijas karš Ukrainā sabremzējis būvniecības aktivitāti reģionā. Tā ietekmē samazinājās zāģmateriālu noiets un cenas kritās. Tas visvairāk ietekmēja lielos eksportētājus, kuri LVM izsolēs bija nosolījuši trīs gadu skuju koku zāģbaļķu līgumus par augstām cenām. Nozari pārstāvošās asociācijas vērsās pie LVM, piedāvājot noteikt "konkurētspējīgu cenu", bet LVM vadība atteicās to darīt, skaidrojot, ka tas būtu ne tikai nesaimnieciski, bet arī pretlikumīgi.

LVM atbildes vēstulē, kuru parakstījis Putniņš un pārējie valdes locekļi, skaidrots, ka šāds lēmums miljonos eiro samazinātu LVM ieņēmumus un, tā rīkojoties, tiktu izšķērdēti valsts līdzekļi. Tas esot jāvērtē arī Eiropas Savienības līguma kontekstā, jo var tikt uzskatīts kā valsts atbalsts, kas kropļo konkurenci.

Taču 2023. gada nogalē Krauze un ministrijas toreizējais valsts sekretārs, vienlaikus arī valstij piederošo LVM akciju turētājs, tagadējais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs valdībai iesniedza informatīvo ziņojumu par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu, kurā, kā min raidījums, tika mēģināts panākt iespaidu, ka nozarē ir ārkārtas situācija, Latvijas zāģētavas konkurencē augsto resursu cenu dēļ zaudē Ziemeļvalstīm, tāpēc tirgus stabilizācijai LVM jau noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem faktiski jādod atlaides.

Vienlaikus, pēc raidījumā vēstītā, tam iebilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), norādot, ka problēmas biznesā kokrūpniekiem ir tikai vienu gadu, bet iepriekšējie gadi meža nozares produkcijas eksportētājiem nesuši rekordlielu peļņu: 2021. gadā - 201 miljonu eiro un 2022. gadā - 102 miljonus eiro, kā arī, ka sagaidāmā krīze ir tikai prognoze. Tāpat tika izteiktas bažas, ka ar šādu cenu samazinājumu ilgtermiņa līgumos tiek atbalstīti tikai lielie kokrūpnieki, nevis visa nozare.

Ņemot vērā Krauzes vadītās ministrijas ziņojumu, valdība uzdeva nodrošināt, ka no 2024. gada 1. janvāra LVM zāģbaļķu piegāžu ilgāka termiņa līgumos ar komersantiem piemēro, nevis viņu nosolītās, bet krietni mazākās vidējās svērtās zāģbaļķu cenas. Un lika ziņot, kādu iespaidu tas atstās uz LVM ieņēmumiem, un tika secināts, ka LVM peļņa ceturksnī samazinājās par 7,54 miljoniem eiro. Gada laikā peļņas samazinājums nav ticis vērtēts, taču raidījums norāda, ka šis zāģētavām labvēlīgais valdības lēmums LVM izmaksāja vairāk nekā 30 miljonus eiro.