Pēdējo 15 mēnešu laikā, no 2025. gada janvāra sākot, azartspēļu zāļu skaits no 178 perioda sākumā ir nokrities līdz 161 zālei 2026. gada martā. Savukārt azartspēļu automātu skaits šajā periodā samazinājies par 772 vienībām - no 4577 perioda sākumā līdz 3805 tā beigās.

Politika vai biznesa pārdale?

Nav noslēpums, ka pēdējās piecgades valsts un pašvaldību politika ir bijusi azartspēļu virszemes nozares ierobežošana un mazināšana. Proti, jaunus azartspēļu namus uz katra stūra vairs atvērt neatļauj, un katrs šāds mēģinājums, ja vien eksistē, kļūst par atsevišķu politiķu atpazīstamības avotu. Skaitļi rāda, ka virszemes vai klātienes azartspēļu nami iet mazumā, aizvien mazāk ir lietoto automātu, un apgrozījums skaidri parāda, ka šī nozare kļūst mazāka. Lielu ietekmi uz nozari atstāja pandēmijas laika ierobežojumi, kad azartspēļu namos vienubrīd apgrozījuma nebija vispār. Jāteic gan, ka par bezdarbību nozares spēlētāji saņēma īpaši dāsnas kompensācijas.Vēl 2020. gadā azartspēļu namu apgrozījums bija gandrīz 96 miljoni eiro, bet interaktīvās azartspēles virtuālā vidē varēja dižoties vien ar 56,8 miljonus vērtu apgrozījumu. 

2021. gadā līdz ar ierobežojumiem azartspēļu namos apgrozījums nokrita līdz 17,2 miljoniem eiro, toties lielu popularitāti ieguva interaktīvās azartspēles, sasniedzot 109 miljonus vērtu gada apgrozījumu. 2022. gadā un 2023. gadā klātienes zāles atguvās, sasniedzot pat lielāku apgrozījumu nekā pirms pandēmijas – virs 130 miljoniem eiro, bet interaktīvās azartspēles turpināja apgrozījuma izaugsmi 2023. gadā, tikai nedaudz atpaliekot no klātienes zālēm. Savukārt pērn un jau 2024. gadā interaktīvās azartspēles ir vadībā ar lielāku apgrozījumu. Turklāt 2025. gadā klātienes azartspēļu nami piedzīvo acīmredzamu apgrozījuma kritumu līdz nepilniem 116 miljoniem eiro gadā, savukārt interaktīvajā sadaļā izaugsme līdz 170 miljoniem eiro gadā.

No 2023. gada pieredzes redzams, ka klienti klātienes zālēs atgriezās par spīti visām politiku bremzēm un turpināja spēlēt, bet pandēmijas laikā popularitāti ieguvušās interaktīvās spēles tikai lēnām pārliecināja klientus un acīmredzami tos atņem klātienes azartspēļu nozarei. Ar lielu ticamību var teikt, ka ierobežošanas politikām nav acīmredzamas ietekmes uz spēlmaņu izvēli spēlēt vispār, jo kopējais azartspēļu nozares apgrozījums piecu gadu laikā pieaudzis no 152 miljoniem eiro 2020. gadā līdz 286 miljoniem eiro 2025. gadā. Secinājums – pamatā notiek biznesa nozares pārdale un acīmredzami par labu interaktīvajām azartspēlēm. Turklāt uz nozares uzņēmumiem tas tieši neattiecas, jo vairumam virszemes azartspēļu zāļu turētāju ir arī reģistrētas interneta vietnes interaktīvām azartspēlēm. Jāpiebilst, ka, salīdzinot interaktīvo spēļu apgrozījuma izaugsmi ar samazinājumu pie azartspēļu automātiem, pastāv iespēja, ka interaktīvās spēles ne tikai atņem klientus klātienes zālēm, bet arī piesaista jaunus laimētājus.

Nodokļu ieņēmumi

Nodokļu jomā 2025. gadā cerētais nav sasniegts, jo pēc būtības ir pavisam nelielas nozares apgrozījuma izmaiņas. Līdz ar to var teikt, ka virszemes azartspēļu apgrozījuma samazinājums ir ietekmējis valsts cerības, kas nav piepildījušās par nedaudz vairāk kā pāris procentpunktiem.Ievērojot interaktīvo azartspēļu straujo apgrozījuma izaugsmi, paredzams, ka turpmākajos gados iekasēto nodokļu apjoms no nozares augs, tomēr ne tik strauji, kā plānots, jo tāpat paredzami ir, ka klātienes azartspēles turpinās lejupslīdi.Vēl viens mēreni augošs lielums ir ieņēmumi no totalizatoru rīkošanas, būtībā likmes uz dažādām sporta spēlēm visā pasaulē. Lai arī Latvijā šis azartspēļu veids nav īpaši populārs – ir acīmredzami, ka nozare aug ik gadu un nodokļu ieņēmumi no tās arī augs.

Pērnā gada laikā ir krietni samazinājies azartspēļu automātu skaits - par 722 vienībām. Katra vienība paredz nodokļu ieņēmumus, bet to likvidācija nozīmē nodokļu ieņēmumu samazināšanos, kuru, visticamāk, kompensēs ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm.Secinājumu sadaļā noteikti ir jautājums - vai laimētāju skaits valstī palielinās? Kas ir būtiskāk – veidot ierobežojumus acīmredzami rūkošai biznesa sadaļai, kuru paši tās spēlētāji gatavi likvidēt pāris gadu laikā, atstājot dažas virszemes spēļu zāles ekskluzīvās vietās, vai arī atkarīgajiem, kuri par spēļu zāli pārvērš savu guļamistabu vai tualeti, ja mājās dzīvo citi ģimenes locekļi? Līdz kādai robežai ir veselīgi priecāties par nodokļu ieņēmumu pieaugumu, nepievēršot uzmanību laimētāju pašsajūtai? 

DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.