Būtiski piebilst, ka, lai gan degvielas cenu ietekmē naftas cenas, kas pēdējo nedēļu laikā palielinājušās par 44%, gala produktu t.i. dīzeļdegvielas un benzīna pasaules cenas pieaugušas daudz straujāk, piemēram, dīzeļdegviela pasaules biržā maksā pat 70% dārgāk nekā iepriekš. “Cenu, par kuru iepērkam degvielu biržā, mainīt  nekādi nevaram. Ja iepirkumu cena pasaules biržā iepriekš bija 0.57 eiro par litru, tad tagad tā ir palielinājusies līdz 0.86 eiro par litru. Tam klāt tiek skaitīti nodokļi, kas veido 49% jeb 0,83 eiro par litru, no kuriem 0,31 eiro ir pievienotās vērtības nodoklis, 0,466 eiro – akcīzes nodoklis, bet 0,067 eiro tiek novirzīts rezervju veidošanai. Mūsu daļa veido  6% , par ko jāuztur degvielas uzpildes stacijas, jāmaksā algas, elektrība un citi izdevumi,” skaidro “VIADA Baltija” valdes priekšsēdētājs Arūnas Šatkus. 

Viņš norāda, ka visefektīvākais risinājums būtu valsts uzlikto nodokļu terminēta samazināšana, tādējādi palīdzot risināt situāciju. “Pasaules Enerģētikas padome ir atzinusi, ka izveidojusies nebijusi krīze saistībā ar degvielas cenām, tāpēc patlaban nepieciešami apdomāti lēmumi no politiķu puses, kas paredz nevis ātru degvielas rezervju iepludināšanu tirgū, bet gan esošās cenas korekcijas,” skaidro A.Šatkus, piebilstot, ka degviela tirgū ir pieejama, taču cenas ir augstākas nekā iepriekš, kas nozīmē, ka deficīta nav un rezerves izmantot šādos apstākļos būtu ļoti tuvredzīga rīcība. 

“VIADA Baltija” novērojumi liecina, ka paaugstināta interese par degvielas uzpirkšanu un personīgo rezervju veidošanu jau ir beigusies, jo Latvijas iedzīvotāji, īpaši reģionos, aktīvi uzpirka sev nepieciešamo apjomu, tādējādi nodrošinot savas mājsaimniecības. “Pirmajās dienās bija milzīga ažiotāža un cilvēki patiešām sāka veidot rezerves, izpērkot lētāko degvielu. Patlaban šādu rīcību vairs nenovērojam, tāpēc varam nodrošināt tirgum nepieciešamo apjomu,” piebilst A.Šatkus. 

Uzņēmumā norāda, ka degvielas veidošanas politika nav mainījusies un gala produkta cenu ietekmē pasaules biržas cenu pieaugums. Tāpat “VIADA Baltija” gatava sadarboties ar  iestādēm, kas uzrauga tirgu, tostarp Patērētāju tiesību aizsardzības centri un Konkurences padomi.

A/S ”VIADA Baltija” pašreiz apkalpo un attīsta 102 degvielas mazumtirdzniecības stacijas Latvijas teritorijā ar plašu pārklājumu reģionos – Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē.