Par šo atbildīgo darbu Meirāna kungs tika attiecīgi atalgots – viņa amatpersonas deklarācija liecina, ka 2024. gadā algā LVM viņš saņēmis 108 tūkstošus eiro. Taču šī gada janvārī viņš gan beidza strādāt LVM, gan sāka strādāt kokrūpniecības uzņēmumā “Stiga RM”, proti, uzņēmumā, kura biznesa veiksme vai neveiksme, tostarp peļņas apjoms ir ļoti būtiski atkarīgs tieši no lēmumiem, kuru pieņemšanā, sagatavošanā un izstrādē vēl pirms mēneša piedalījās Meirāna kungs.

Meirāns LVM varēja ietekmēt bērza finierkluču iepirkumu nolikumu kritērijus, bērza finierkluču kvalitātes prasības, cenu veidošanas mehānismu un indeksāciju, un ietekmēja visas citas darbības attiecībā uz iepirkumiem, kuros piedalījās arī Stiga RM. Citi nozares uzņēmēji norāda, ka nereti šajos iepirkumos ir situācijas, kad izsoles noteikumi ir veidoti tā, ka izsolei kvalificējas vien daži pretendenti un tāpēc rezultātā izsolītā cena ir būtiski zem tirgus cenas, tādejādi radot gan daudzmiljonu zaudējumus LVM, gan negodīgas priekšrocības, tajā skaitā Stiga RM. Proti, situāciju, par kuru tik ļoti publiski satraucies Stiga RM īpašnieks Ramoliņš, kad runa nav par viņa uzņēmumu.

Uz šiem apstākļiem nozares uzņēmumi vērsuši LVM un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzmanību, kā piemēru faktiskai ietekmei norādot arī uz to, ka 2021. gada procedūrā “Ilgāka termiņa sadarbība koksnes produktu iegādei 2022. – 2024.gadā” tikusi iekļauta prasība par elektronisko uzmērīšanu, kas ir tehnoloģiski nepamatota un tādējādi mākslīgi tika ierobežota konkurence. Realitātē cena, par kādu tika pārdota koksne, varētu būt līdz pat divām reizēm zemāka par tirgus cenu. Iesnieguma autors Inc. rīcībā esošā vēstulē LVM un KNAB norādīja, ka abas bijušās LVM amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību, iespējams, rīkojās uzņēmuma Stiga RM interesēs, radot LVM desmitiem miljonu eiro zaudējumus dažādās aktivitātēs. Arī, piemēram, 2018. gadā transporta iepirkumā tikusi izvirzīta prasība, ka uz vienu kokvedēju jānodrošina četri šoferi un šādam kritērijam kvalificējušies tikai uzņēmumi “Stiga RM”, “Vella Kalpi” un “Līgo Auto”, kas visi saistīti ar Andri Ramoliņu.

Savukārt vairāki meža nozares pārstāvji Inc. apgalvo, ka šāda prasība ir neloģiska, jo sadārdzina pakalpojumu. “Standartā ir 2 šoferi uz vienu baļķvedēju, tad mašīna var strādāt 7 dienas nedēļā. LVM ir arī līgumi ar 3 šoferiem, tad viņi brauc 24h sešas dienas nedēļā un visu laiku mainās. Par 4 šoferiem – izklausās kaut kā par daudz,” rakstiski apliecina īpašnieks vienam no lielākajiem nozares uzņēmumiem, kas nav PATA.

Šādu neloģisku un nepamatotu prasību iekļaušanas rezultātā iepirkumā nepiedalījās nozares lielākie un stiprākie uzņēmumi, un tas nodrošināja uzvaru Ramoliņa uzņēmumiem.

Turklāt gadījums ar Andri Meirānu nav pirmais, līdzīga situācija ir attiecināma arī uz Jāni Osi, kurš tāpat kā Meirāns, tikai senāk, nostrādāja LVM 15 gadus, bet tagad ieņem Stiga RM valdes locekļa un attīstības direktora amatu.

Šāda darbu maiņa katram liktu uzdot jautājumu, vai gadījumā amati privātuzņēmumā ar atalgojumu, kas visticamāk ievērojami pārsniedz LVM atalgojumu, nav klaja korupcija, proti, vai tas nav “bonuss” par amatpersonas statusā pieņemtajiem lēmumiem?
Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nosaka, ka amatpersonai divus gadus pēc tam, kad tā pieņēmusi lēmumu vai piedalījusies lēmuma pieņemšanā attiecībā uz kādu komersantu, aizliegts iegūt šī komersanta mantu, kļūt par tās dalībnieku, akcionāru, patieso labuma guvēju vai amatpersonu. Tādējādi tiek vērsta uzmanība uz to, ka Osis un Meirāns, iespējams, neievēroja šo aizliegumu, aizejot strādāt uz uzņēmumu Stiga RM. LVM uz uzņēmuma vēstuli neatbildēja vispār, bet KNAB Andra Meirāna gadījumā interešu konfliktu nekonstatēja, jo viņš nav Stiga RM amatpersona, bet Oša gadījumu nevērtēja vispār, jo viņš darbu LVM beidza 2018.gadā un vērtēšanai ir iestājies noilgums.

“KNAB nekonstatē” jau ir kļuvis par tautas folkloras sastāvdaļu, un nevar noliegt, ka KNAB piegājis pavirši, formāli un virspusēji pat necenšoties iedziļināties kādus lēmums Meirāns pieņēmis, kā tie ietekmējuši LVM intereses un kādu labumu devuši Stiga RM, kā arī kādas summas prēmijās bijušie LVM darbinieki saņem, atstājot darbu LVM un pārejot strādāt pie LVM klienta.

Tomēr izskatās, ka arī likumā varētu būt caurums, kurš ļauj nevērtēt un nekonstatēt situāciju pēc būtības. Proti, jurisprudencē tiek uzsvērts, ka “atdzišanas perioda” mērķis likumā ir novērst situācijas, kurās amatpersonas privātās intereses var nonākt pretrunā ar valsts interesēm. Piemēram, ja amatpersona zinātu, ka pēc amata atstāšanas var nekavējoties iegūt labumu vai amatu no konkrēta komersanta, pastāvētu risks, ka lēmumi amatā tiktu pieņemti ar domu par personīgu labumu nākotnē. Viens no šādu likumu mērķiem ir arī sabiedrības uzticības valsts pārvaldei saglabāšana un stiprināšana, kā arī tas samazina korupcijas un slēptas ietekmes risku – amatpersonām ir mazāks stimuls pieņemt neobjektīvus lēmumus, ja tūlītējs personīgs labums nav iespējams.Šāda norma parasti ir daļa no plašāka ētikas un labas pārvaldības regulējuma, kas nodrošina, ka valsts vara netiek izmantota konkrētu privāto personu vai uzņēmumu interesēs un ka tiek ievērota godīga konkurence.

Latvijā likums neļauj tikai būt patiesā labuma guvējam, amatpersonai vai līdzīpašniekam, bet vienkārši darbinieks – neskaitās. Tā, pieverot acis uz ētiskas dabas jautājumiem, persona var divus gadus strādāt jebkādā citā amatā, un formāli nekādas problēmas netiek saskatītas. Tādējādi ir izveidojies mehānisms, kurā likuma normu pēc būtības var apiet. Tā Osis jau ir kļuvis par Stiga RM valdes locekli un laiks rādīs, vai līdzīgs karjeras kāpums piemeklēs arī Meirānu.

Par nākotni attiecīgi var neuztraukties arī citas valsts amatpersonas, kas lemj par labu kādam uzņēmējam, jo tām ir garantēta labi apmaksāta nākotne uzņēmēja paspārnē. Tas izskaidrotu arī, piemēram, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Krūmiņa atsevišķas aktivitātes, ņemot vērā viņa ciešās attiecības ar to pašu Stiga RM īpašnieku, kuras veidojušās kopīgos braucienos uz Ukrainu un globālu LVM jautājumu apspriešanu neformālā gaisotnē.

Lai vai kā – situācija, kurā augstas valsts amatpersonas, kas pieņem (ne)saimnieciskus daudzmiljonu lēmumus un pēc to pieņemšanas netraucēti ieņem vēl jo labāk apmksātus amatus pie tiem, par kuriem lēmuši, ir augsne visprastākajai korupcijai, kura atbildīgajām institūcijām nav interesanta, iespējams, tāpēc, ka mehānismi jau ir noslīpēti.