Kopš Covid–19 pandēmijas ir pagājuši jau desmit mēneši, bet valsts atbalsta pasākumi joprojām kavējas un ir nepietiekoši, no valsts atbalstam atvēlētajiem vairāk nekā 100 miljoniem eiro mēnesī, pašlaik uzņēmējiem divu mēnešu laikā izmaksāti tikai nedaudz vairāk nekā deviņi miljoni eiro, norāda LRB prezidents Jānis Jenzis.

“Latvijas Restorānu biedrība katru dienu uzklausa neskaitāmus bēdu stāstus un lūgumus palīdzēt. Līdzšinējie valsts atbalsta pasākumi tiek salīdzināti ar nebeidzamu "moku ratu", kas ne tikai nepalīdz uzņēmējiem, bet vēl vairāk tos gremdē un pazemo. Arī vairāki Latvijas Bankas un komercbanku vadošie eksperti un ekonomisti ir norādījuši, ka atbalsts grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem un nozarēm Latvijā ir par lēnu un nepietiekošā apjomā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Tas liek valdībai jautāt, vai tiešām mēs gribam no krīzes iznākt noasiņojuši un vēl nabadzīgāki, nekonkurētspējīgāki?!” uzsver J.Jenzis. 

Kopš Covid–19 pandēmijas ir pagājuši jau desmit mēneši, bet valsts atbalsta pasākumi joprojām kavējas un ir nepietiekoši, kā rezultātā Latvijas uzņēmēji strauji zaudē konkurētspēju un izredzes atkopties pēc krīzes. Saskaņā ar VID 2021. gada 5. janvārī medijos pausto informāciju dīkstāves pabalstos un algu subsīdijās izmaksājis vien nedaudz vairāk nekā deviņus miljonus eiro, kas ir niecīga daļa no valdības katru mēnesi atvēlētajiem līdzekļiem. Saskaņā ar valdībā lemto dīkstāves atbalstam piešķirti 52 milj. eiro mēnesī, bet darba algu atbalstam – 39 milj. eiro mēnesī. Savukārt apgrozāmo līdzekļu atbalsts ir 70,8 milj. eiro visai programmai. 

“Šāda bēdīga statistika ir skaidrs signāls, ka labi plānotais valsts atbalsts un izstrādātie mehānismi nesasniedz mērķi. Brīžiem šķiet, ka VID, Finanšu ministrija un valdība nestrādā vienam mērķim. Proti, valdība izsludina atbalsta pasākumus, piemēram,  nodokļu atlikšanu, bet VID klasificē to kā nevēlēšanos maksāt nodokļus un atrod īpatnējus iemeslus, lai atteiktu nodokļu termiņu pagarinājumu. Tāpēc LRB neredz citu iespēju, kā lūgt EK iesaistīties un aicināt Latviju sekot citu ES valstu piemēram. Tā Vācija jau krīzes sākumposmā bez jebkādiem kritērijiem un sarežģītām procedūrām apņēmās uzņēmumiem izmaksāt 75% no pērnā gada attiecīgā mēneša apgrozījuma, nodrošinot uzņēmējdarbības un sociālās vides stabilitāti un prognozējamību,” norāda J.Jenzis.

LRB biedriem ir radušies zaudējumi no nesamērīgiem ierobežojumiem un neadekvātām valsts pārvaldes iestāžu darbībām. LRB, savu biedru vārdā, plāno prasīt zaudējumu kompensāciju no valsts. Atteikuma gadījumā eventuāli apsveram iespēju vērsties tiesā.