Ekrānos mēdz parādīties paziņojumi, kas pircējiem pavēsta, cik tieši kāda konkrēta persona ietaupījusi, veicot pirkumu. Tā ir populāra metode, ar kuras palīdzību internetveikali pastiprina cilvēkos vēlmi iederēties citu vidū.

Taču šie paziņojumi par pirkumiem ne vienmēr ir patiesi. Ir radīti algoritmi, kas savieno cilvēku vārdus, atrašanās vietas un mājaslapas piedāvātos produktus, radot unikālas kombinācijas un prezentējot tās kā nesenus pirkumus.

Viltus paziņojumi ir tikai viens no «tumšajiem moduļiem» (šo terminu 2010. gadā Lielbritānijā radīja konsultants Harijs Bringulls), kā maldināt pircējus interneta vidē un manipulēt ar viņu lēmumiem. Digitālajā vidē darbojas tādas pašas metodes kā jau sen tradicionālajā tirdzniecībā izmantotās - piemēram, sīku, nevajadzīgu produktu novietošana kases tuvumā vai pārsteidzoši lielu atlaižu izziņošana, kas, ierodoties veikalā, izrādās nepatiesība.

Šīs metodes ir radītas, lai maldinātu pircējus, kļūstot par pārliecinošiem faktoriem izvēles izdarīšanai. Iedomājieties, cik spilgtas un iedrošinošas ir pirkumu pogas, kamēr iespēja atteikties no darījuma veikšanas tiek noslēpta pēc iespējas dziļāk.

Jaunākie atklājumi par Silīcija ielejas uzņēmumu personu privāto datu apstrādi rāda, ka pēdējā gada laikā interese par veidiem, kā ietekmēt pircējus internetā, ir strauji augusi. Svarīgu lomu tajā spēlē brīvprātīga pircēju dalīšanās ar savu informāciju interneta vidē, dodot iespēju uzņēmumiem virzīties tālāk klientu maldināšanā.

Precīza «tumšo moduļu» izplatība interneta vidē nav precīzi zināma, taču pirms nedēļas publicētā Prinstonas Universitātes pētījumā atklāts, ka vismaz 1200 no 10 000 pētīto mazumtirdzniecības mājaslapu izmanto maldinošās metodes jeb tā dēvētos «tumšos moduļus».

Arī ASV politiķi sākuši pievērt uzmanību nepieciešamībai regulēt interneta vidē izmantotās metodes pircēju maldināšanai. Nebraskas štata senatore Deba Fišere bilst: «Mēs koncentrējamies uz problēmu, ko, manuprāt, atpazīst visi.»