Tā intervijā DB norāda Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) vadītājs Arnis Vērzemnieks. Tomēr viņš atzīmē, – ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē joprojām saglabājas augts, tomēr situācija pamazām uzlabojas. Nākamgad, visticamāk, nozare parakstīs ģenerālvienošanos, kā arī darbu sāks apsardzes uzņēmumu reģistrs, kas palīdzēs izskaust negodprātīgos uzņēmumus. Būtu jānosaka ar pakalpojuma pircēju atbildība.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei ir bijis 2017. gads un kādas tendences redzat šobrīd?

Nozares apgrozījums ir audzis gan pērn, gan arī šogad. Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka pieaug arī nomaksāto nodokļu apjoms, palielinās nozarē nodarbināto ienākumi. Salīdzinot šī gada pirmo pusgadu ar attiecīgo periodu pērn, pieaugums ir par aptuveni 10%. Tomēr joprojām vidējais algas līmenis ir 652 eiro, kas atpaliek no valsts vidējā līmeņa. Tā kā VID vairāk veic dažādus kontroles pasākumus, ir pieauguši nodokļu nemaksātāju parādi. Šī gada sākumā tie bija 11,35 milj. eiro, bet 1. septembrī tie bija jau 20,26 milj. eiro. VID ir norādījis, ka pēdējos gados parādījusies jauna tendence, proti, aprēķinātie nodokļi vienkārši netiek maksāti, bet darbinieki tiek aizrotēti uz citu uzņēmumu un paliek tukša čaula. Darbiniekiem pat rādās, ka ir veikts nodokļu aprēķins un veikta nomaksa, bet īstenībā tā nav. Tā ir jauna tendence un pilnīga bezkaunība. VID arī novērojis, ka šādos uzņēmumos daļa šo darbinieku ir jau tuvu pensijas vecumam un faktiski pie šādām shēmām cilvēki būs nelaimīgi, kad viņi aizies pensijā. Tie, kas veido shēmas, ir vieni un tie paši. Bieži vien īpašnieki ir no citām valstīm: Baltkrievijas, Moldovas utt.

Kādi, jūsuprāt, būtu risinājumi?

Te būtu jābūt ciešai sadarbībai VID ar Valsts policiju (VP), jo ir jautājums, kā šāds uzņēmums var saņemt licenci. Pēdējā gada laikā tieši fiziskajā apsardzē ir pieaudzis licenču skaits. Tas kāpj debesīs, bet tam nav racionāla izskaidrojuma. Ekonomika valstī aug, bet ne jau tā, lai nenormālā apjomā pieaugtu apsardzes uzņēmumu skaits. Sākotnēji ar izmaiņām licencēšanas kārtībā tika panākts, ka to skaits samazinās. Attiecībā uz tehnisko apsardzi, kur tika ieviestas stingras prasības vadības centriem, situācija ir nostabilizējusies, un ir izsniegtas aptuveni 50 licences. To skaits nepalielinās. Savukārt fiziskajā apsardzē, kur faktiski nav nepieciešami lieli ieguldījumi, licenču skaits strauji pieaug. Pēdējās izmaiņas Apsardzes darbības likumā paredz, ka apsardzes pakalpojums var tikt nodots tikai vienam apakšuzņēmumam. Tomēr VID atzīst, ka tam nav jēgas un ka ir nepieciešams aizliegt fiziskajā apsardzē izmantot apakšuzņēmumus. Tas arī ir iemesls, kāpēc rodas šāds liels skaits uzņēmumu. Tiek veidotas ķēdes un, trakākais, ka darbinieki pat brīžiem nezina, kurā uzņēmumā viņi strādā.

Apsardzes nozarē trūkst darbinieku, bet, ja daļa no šiem darbiniekiem tiek mānīti, vai tas neapgrūtina darbinieku piesaisti?

Protams, visas šīs darbības nodara ļoti lielu kaitējumu nozarei – gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem un arī valstij. Arī nozares reputācija tiek sabojāta. Medijos parasti tiek atspoguļoti tie gadījumi, kad apsargs ir kādu piekāvis vai piedzēries gulējis postenī. Šādas situācijas ir, bet tie ir izņēmuma gadījumi, tomēr tas viss kopā veido priekšstatu par nozari. Ejot uz valsts iestādēm kā asociācijas pārstāvis, apskatos, kas mani pie durvīm sagaida. Ir bijuši gadījumi, kad īsti nevaru saprast, kas ir tas cilvēks, kas tur sēž. Nereti viņam nav konkrētas formas vai norādes uz apģērba, ko prasa likums. Es parasti pajautāju, kas viņš tāds ir, un tad atskan versija, ka viņš ir apsargs, bet vēl pēc pāris jautājumiem viņš pārvēršas par uzraugu, kas aizvieto kādu, kas ir pusdienās. Pēc šādiem gadījumiem apskatos, kas ir uzvarējis attiecīgajā iepirkumā, kāda ir šī uzņēmuma nodokļu nomaksa, un tad uzreiz var saprast, ka uzņēmums ir melnajā zonā. Esam rakstījuši vēstuli pakalpojuma ņēmējam par šo situāciju.

Vai ir sekojusi kāda reakcija?

Jā, ir bijuši gadījumi, kad līgums ar attiecīgo uzņēmumu tiek lauzts. Tā bija Ekonomikas ministrijas (EM) gadījumā, kad vēlāk tika izsludināts arī jauns konkurss. Problēma tikai tā, ka vietā nāk tādi paši uzņēmumi. Joprojām arī apsardzes nozarē iepirkumos viens no galvenajiem kritērijiem ir zemākā cena. Ir grūti saprast, kādā veidā panākt izmaiņas. Visi norāda, ka vajag piemērot saimnieciski izdevīgāko kritēriju, bet ikdienas realitātē iepirkumu komisija ar bailēm no tā, ka sāksies apstrīdēšana, izvēlas vienkāršāko jeb lētāko variantu. Iespējams, komisija neizprot, kā vērtēt apsardzes pakalpojumu, kuri parametri ir svarīgi un kuri – mazāk svarīgi, tāpēc, iespējams, ir vieglāk akceptēt zemāko cenu. Tas, par ko mēs runājam, – ir jābūt atbildībai arī no pakalpojuma pircēja puses. Tās ir gan valsts, gan pašvaldību iestādes, kas operē ar publiskajiem līdzekļiem.

Visu rakstu Jāveicina pakalpojumu pircēju atbildība lasiet trešdienas, 9.oktobra laikrakstā Dienas Bizness! Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.