Ar šādiem galvenajiem argumentiem pie Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama šā gada maijā vērsās SIA Alfor. Uzņēmums ir viens no komersantiem, kura spēļu zāles ir iekārtotas Rīgas vēsturiskajā centrā. Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi Alfor lūgumu un iesniegusi Satversmes tiesai pieteikumu pārskatīt Rīgas domes saistošos noteikumus, kuru dēļ jāslēdz 42 spēļu zāles galvaspilsētas vēsturiskajā centrā. Nupat, 2018. gada 9. augustā, tapis zināms, ka Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu un vērtēs Rīgas domes noteikumu atbilstību Satversmei.

«Aizliegto zonu princips nav atļauts, un katras spēļu zāles gadījumā likums uzliek pienākumu Rīgas domei pieņemt individuālu lēmumu,» norāda SIA Alfor pārstāve, advokātu biroja Kronbergs Čukste Derling partnere, zvērināta advokāte Vineta Čukste-Jurjeva. Satversmes tiesas lēmumu gaidot, jau daļā tiesas procesu tiesneši nolēmuši tiesvedības apturēt, līdz lēmums tiks pieņemts. Pozitīva Satversmes tiesas lēmuma gadījumā azartspēļu nozarei ir cerība, ka spēļu zāles galvaspilsētas centrā nevajadzēs aizvērt un bizness netiks sagrauts vai iedzīts nelegālajā zonā.

##Nevar unificēt

«Ir jārunā par tiesību principu, abstrahējoties no industrijas un peļņas. Lai kaut ko aizliegtu, ir jāsabalansē dažādas iesaistīto pušu intereses. Ja ignorēsim interešu sabalansēšanu šajā gadījumā, tad to nākamajā reizē varēs ignorēt citos tiesību jautājumos, kurus uzskatām par svētiem. Ir jāsargā privātpersonu tiesības uz īpašumu, tiesības nodarboties ar komercdarbību. Tā ir interese, kura nav ignorējama, un jebkādai tās ierobežošanai ir jābūt samērīgai, juridiski pamatotai un pareizai,» pauž V. Čukste-Jurjeva. Viens no centrālajiem argumentiem tiesvedībā no spēļu zāļu īpašnieku puses ir jautājums, vai tiešām pietiek ar to, ka tiek pieņemts unificēts lēmums ar absolūti vienādu argumentāciju visās 42 lietās, ja katras lietas faktiskie apstākļi (spēļu zāles atrašanās vieta, apkārtnē esošie objekti u.tml.) atšķiras. Turklāt, vai tiešām šādas prasības ir jāattiecina uz visu Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu, kas plešas aptuveni 2000 ha lielumā un kurā vietumis ir ļoti atšķirīgi apstākļi.

«Lai pieņemtu lēmumu par iepriekš izsniegtas atļaujas anulēšanu, Rīgas domei ir jāpierāda, ka tiek būtiski aizskarta kāda sabiedrības interese. Šajā gadījumā aizskartā sabiedrības interese ir definēta kā Rīgas vēsturiskā centra kultūras vēsturiskais mantojums, paplašinot šo izpratni – cilvēku tiesības dzīvot sakārtotā vidē Rīgas vēsturiskajā centrā. Bet nav analizēta katra konkrētā spēļu zāle un kā individuāli izpaužas interešu aizskaršana, un nav ņemts vērā katras spēļu zāles ģeogrāfiskais novietojums,» skaidro V. Čukste-Jurjeva.

Visu rakstu Azartspēļu nozare cer uz Satversmes tiesu lasiet 13. augusta laikrakstā Dienas Bizness. 

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.