Drošības nozaru kompānijas asociācija (DNKA) strādā pie vairākām izmaiņām likumos un komersantu reģistra izveides. Par to, kādēļ darbs rit ļoti lēni un par Valsts policijas korporatīvajām saitēm ar apsardzes uzņēmumiem intervijā DB stāsta DNKA valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness: 

Sākšu ar aktuālo. Būvniecības nozare ir noslēgusi nozares ģenerālvienošanos. Tāda iecere bija aktuāla arī drošības nozarei. Cik tālu ir tikts? Vai sekosiet būvniekiem?

Mums tā vairs nav prioritāte, jo pēdējie grozījumi Darba likumā nosaka, ka virsstundu apmaksu iespējams samazināt līdz 50% tikai tad, ja ar ģenerālvienošanos noteiktais minimālās algas kāpums ir vismaz par 50%, salīdzinot ar minimālo algu valstī. Mēs sapratām, ka nevaram to īstenot. Jā, to var izdarīt četri lielākie uzņēmumi, kas arī ir asociācijas biedri. Taču pārējie uzņēmumi tāpat maksās to pašu, ko līdz šim.

Ja ģenerālvienošanās noslēgšanā ir nepieciešamais kvorums, tad tā kļūst saistoša visai nozarei. Līdz ar to visi uzņēmumi būtu spiesti to pildīt.

Tā tas ir uz papīra, taču dzīvē šo ģenerālvienošanos visi noteikti neievēros. Jau tagad ir noteikts, ka jāmaksā vismaz minimālā alga, taču daudzi uzņēmumi to nedara, noformējot visādas pusslodzes. Ja joprojām 25% nozarē strādājošo saņem mazāk par minimālo algu un atbildīgās institūcijas to nespēj nekādi izkontrolēt, mēs sapratām, ka ģenerālvienošanās par tik strauju algas kāpumu vienkārši paliktu uz papīra. Un es neceru, ka būtu ļoti aktīva piespiešana no uzraugošo institūciju puses.

Taču ģenerālvienošanās noslēgšanas gadījumā būtu viens būtisks pluss – tie, kas to neievēro, nevarētu piedalīties publiskajos iepirkumos, un nebūtu jācīnās ar dempingotājiem.

Tas ir vienīgais aspekts, kādēļ mēs neesam pilnībā atteikušies no ieceres par ģenerālvienošanos, jo mūsu asociācijas biedru apgrozījums ir pietiekams, lai būtu kvorums. Publiskie iepirkumi apsardzes nozarē ir ļoti sāpīga tēma. Mūsu asociācijas biedrs Grifs AG principiāli pašlaik nepiedalās publiskajos iepirkumos, jo uzskata, ka nav izredžu tajos uzvarēt. Viņi izdzīvo tikai, pateicoties privātajiem klientiem, kas ir gatavi maksāt augstāku cenu par kvalitatīvāku pakalpojumu. Sākot ar septembri, mūsu asociācija sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju un Konkurences padomi ir uzsākusi semināru ciklu valsts iestāžu darbiniekiem, kurā mēs skaidrojam, kā veikt iepirkumus drošības jomā, lai iepirktu tiešām to, ko vajag. Esam izstrādājuši iepirkumu vadlīnijas, lai pasūtītājs saprastu, kā izvēlēties pēc saimnieciskā izdevīguma, nevis zemākās cenas kritērijiem.

Ko pasūtītājs apsardzes iepirkumos vēl var vērtēt līdztekus cenai?

Piemēram, pasūtītājs var pieprasīt, lai pretendents fiziski uzrāda cilvēkus, kas nodrošinās apsardzi, jo ļoti izplatīti ir gadījumi, kad uzņēmumi iepirkumā prasītos, piemēram, 20 apsargus nemaz nevar uzrādīt.

Kā tad viņi nodrošina apsardzi?

Piemēram, postenī, kur vienlaikus jābūt diviem apsargiem, de facto ir tikai viens. Vēl viens veids, kā nosit cenas uz leju – paziņo, ka naktī objektu apsargās pensionāri, kas ik pa divām stundām mainīsies, tādēļ var maksāt mazākas algas. Realitātē tā, protams, nenotiek. Mēs esam sākuši diskutēt ar Valsts policiju un Iekšlietu ministriju par to, lai apsardzes nozarē, tāpat kā būvniecībā, ieviestu elektronisko darba laika uzskaiti. Tāpat vēlamies, lai obligāta prasība būtu kamera postenī. Tās ir niecīgas investīcijas, taču tā ir iespējams kontrolēt, vai pa nakti tiešām apsargi mainās, vai uz vietas ir tik apsargu, cik paredzēts. Privātajos pasūtījumos šādas kameras posteņos arī ir.

Visu interviju lasiet 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.