Tā intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Fragments no intervijas

Kāda šobrīd, 2021.gada sākumā, ir reālā situācija lauku tūrismā Latvijā?

Lauku tūrisms Latvijā nekad nav bijis slēgts. Tie, kas no biznesa pozīcijām ir varējuši strādāt, tie ir strādājuši. Protams, ir atsevišķi pakalpojumi, kuri bija jāizņem. Piemēram, spa pakalpojumi nav atļauti vai arī pasākumi, kas saistīti ar lielāku cilvēku daudzuma pulcēšanos, bija liegti, kā ballītes, kāzas un tamlīdzīgi. Apkalpošana ar ēdiena piegādi numuriņā ir atļauta. Visu laiku atļautās robežās lauku tūrisms strādā. 

Pats nesen biju uz Pokaiņu mežu. Cilvēku bija daudz. Arī ārpusē ļaudis, kas nebija no vienas mājsaimniecības, lietoja maskas, kad pusdienoja pie galdiem, lai arī bija atbraukuši vienā automašīnā. Izskatījās mazliet jokaini, bet tāda bija prasība, un, cik jau nu pusdienojot var lietot maskas pie ozola galda laukā, tik to manā acu priekšā centās cītīgi darīt, jo varot būt policijas kontrole. Kā ir ar šiem noteikumiem?

Cilvēki patiešām cenšas izrauties no dzīvokļu sienām un brauc atpūsties. Noteikumus mēs kopīgi interpretējam – kā saprotam, tā arī prasām no apmeklētājiem, un tā arī pakalpojumi tiek sniegti. Būsim atklāti – šo prasību ievērošana ir uzņēmumu izdzīvošanas jautājums. Daudzas vietas, protams, ir tādas, kurām ir jāstrādā ar lielāku apgrozījumu cilvēku skaita ziņā, lai tās spētu vispār rēķinus samaksāt, tādēļ arī darbība ir pārtraukta, bet tie, kas ir mazāki un mobilāki, ir spējuši pielāgoties. Jo sevišķi, ja runājam par tiem, kas jau no pirmsākumiem ir orientējušies uz klientu no vienas mājsaimniecības apkalpošanu. Viņiem neklājas slikti, pat labi iet, jo cilvēkiem ir apnicis sēdēt četrās sienās un viņi izmanto jebkuru iespēju, lai nomainītu šo vidi pret kaut ko citu.

Ir pagājis precīzi gads, kopš mēs tā vai citādi runājam par dažādiem ierobežojumiem. No otras puses, ir arī dažādi atbalsta mehānismi, ko valsts piedāvā. Kā gada griezumā izskatās šie biznesa ierobežojumi komplektā ar valsts atbalstu?

Pērnā gada vasara lauku tūrismā nebija slikta. Lielo pasākumu organizētājiem gan klājās slikti. Kāzas nevarēja un nevar notikt, lieli sarīkojumi nebija iespējami, un šajā nišā ir pilnīga dīkstāve. Citās jomās darbs notika. Atbalsts ir bijis gluži tāpat kā visās citās nozarēs – dīkstāves atbalsts un algu subsīdijas. Kopš pērnā gada novembra ir arī apgrozāmo līdzekļu granti. Tie gan tūrisma gadījumā ir mazliet netaisnīgi ierobežoti, par ko esam uzrakstījuši oficiālu vēstuli, līdzīgi, kā to darīja Latvijas tiesībsargs. Respektīvi, stāsts ir par prasību nomaksāt vismaz 200 eiro nodokļos pusgada garumā. Ir ļoti daudzas situācijas, kurās alga nav bijusi jāmaksā un kas atbilst likumdošanai. Te piemēri ir gan pensionāri, gan var būt runa par vienīgajiem īpašniekiem, kas nemaksā sev algu un ziemā atlaiduši visus darbiniekus. Patlaban tā ir vienīgā neatrisinātā problēma, kāda mums pagaidām ir, ja runājam par attiecībām ar valsti. Par to arī cīnāmies, lai būtu godīga un vienlīdzīga situācija, bet citādi atbalsts no valsts ir pietiekams. Lauku tūrismā neoperē ar tik milzīgām telpām kā sporta zāles vai pasākumu centri. Nezinu, kā pieminētie uzņēmēji savelk galus. Mums neiet tik slikti, lauku tūrisma operatori vairumā gadījumu var samaksāt rēķinus un kaut kā iztikt.

Visu interviju lasiet 6.aprīļa žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!