Piesaucot nepieciešamību novērst «valsts veselības aprūpes
sabrukšanu», Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku
arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris vēstulē valsts augstākajām
amatpersonām prasa 90 miljonu eiro piešķiršanu mediķu atalgojumam.
Vēstulē Valsts prezidentam Raimondam Vējonim un Saeimas
priekšsēdētāja Ināra Mūrniecei (VL-TB/LNNK) Keris LVSADA vārdā aicinu
abas amatpersonas «neatliekami rīkoties, lai novērstu Latvijas valsts
veselības aprūpes sabrukšanu».
LVSADA vadītājs akcentē, ka ārkārtas situācija, ko izraisījusi
masveida atlūgumu iesniegšana Neatliekamās medicīniskās palīdzības
dienestā (NMPD), skaidri liecinot, ka nozares darbinieku uzticība
valstij esot smagi iedragāta. Viņš akcentē, ka krīzes cēlonis esot
pašreizējās valdības atteikšanās iekļaut nākamā gada budžeta plānošanas
dokumentos finansējumu, kas nepieciešams nozares darbinieku atalgojuma
paaugstināšanai un virsstundu apmaksai.
«Ar šādu rīcību valdība ir parādījusi, ka ignorē gan Veselības
aprūpes finansēšanas likumu, gan Darba likumu, gan Eiropas Komisijas
(EK) un Pasaules veselības organizācijas ieteikumus Latvijai, gan
sociālajiem partneriem dotos solījumus, gan arī skaudro darba roku
trūkumu veselības aprūpē,» kritizē Keris.
Viņš vērš uzmanību, ka kvalificēta personāla trūkumam jau līdz šim
bija smagas sekas. Atbilstoši «Eurostat» datiem, Latvija ik dienu
zaudējot 17 cilvēkus jeb aptuveni 6500 gadā, «ko normālos, Eiropas
līmeņa veselības aprūpei piedienīgos apstākļos mediķi būtu varējuši
glābt». EK un Pasaules Banka esot konstatējusi, ka viens no galvenajiem
problēmu cēloņiem Latvijas veselības aprūpē ir darba roku trūkums, ko
izraisījušas zemās algas. Salīdzinot ārstu un māsu vidējo atalgojumu ar
citām OECD valstīm, Latvija ir stabili pēdējā, apgalvoja LVSADA
vadītājs.
«Tāpēc ir saprotams, kādēļ valdības bezatbildīgā atteikšanās paredzēt
finansējumu taisnīgam darba samaksas pieaugumam veselības aprūpes
nozarē 2019.gadā ir novedusi pie masveida atlūgumu iesniegšanas. Ir ļoti
iespējams, ka šis process attīstīsies lavīnveidīgi. Lai to novērstu,
jārīkojas nekavējoties: ir nepieciešamas stingras politiskās garantijas
par to, ka nepieciešamie papildus līdzekļi veselības aprūpes darbinieku
atalgojuma paaugstināšanai un virsstundu apmaksai (aptuveni 90 miljoni
eiro) nākamā gada budžetā tiks nodrošināti,» akcentē Keris.
LETA jau ziņoja, ka NMPD izlēmis izsludināt ārkārtas medicīnisko
situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā saistībā ar to, ka mediķi
lielos apmēros pamet darbu dienestā.
Kā žurnālistiem sacīja dienesta direktore Cipule, patlaban dienestā
notiek «masveida mediķu aizplūšana», kas saistīta ar mediķu
neapmierinātību ar lielo slodzi un nesamērīgi mazo atalgojumu, kā arī
par neskaidrību, kas ar mediķu atalgojumu notiks nākamgad.
Jau vēstīts, ka Veselības ministrija (VM) steidzamības kārtā gatavos
grozījumus, lai paplašinātu mediķu loku, kas var strādāt NMPD, šodien
Ministru kabineta komitejas sēdē sacīja veselības ministre Anda Čakša
(ZZS).
Ministre norādīja, ka kopumā mediķu atalgojums pieaudzis par 30%,
tomēr NMPD tas audzis tikai par 20%. Mazāks atalgojuma pieaugums
dienestā saistīts ar to, ka šajā aprēķinā ņemts vērā arī atalgojuma
palielinājums NMPD brigāžu šoferiem.