“Šis EY pētījums aptver 15 dažādas institūciju un uzņēmumu grupas – no ikdienā sastopamiem pakalpojumu sniedzējiem līdz valstiskām struktūrām. Tas sniedz vērtīgu ieskatu sabiedrības uztverē par šo sektoru reputāciju un uzticamības līmeni,” norāda Zane Caune, EY partnere Baltijas valstīs. 

Visaugstāko sabiedrības uzticību bauda tehnoloģiju uzņēmumi – tiem pilnībā vai daļēji uzticas 81,7 % aptaujāto, kamēr neuzticību pauž vien 1,7 %. Ar līdzīgi augstu vērtējumu seko pārtikas, dzērienu un personīgās higiēnas zīmoli – tiem uzticas 81,1 % sabiedrības, bet neuzticas tikai 2 %. Trešajā vietā ierindojas lielveikali, kam uzticas 78,5 % iedzīvotāju, bet neuzticību pauž 3,7 %. 

“Tehnoloģijas pēdējos gados ir kļuvušas par ikdienas dzīves sastāvdaļu, personalizētus un ērtus risinājumus ir viegli lietot. Spēja nodrošināt konsekventu pieredzi, ieviest inovācijas un sazināties caurspīdīgi ir iemantojusi patērētāju lojalitāti dažādās paaudzēs” komentē Zane Caune.

Uzticības augšgalā ierindojas arī veselības aprūpes sektors (77,3 %) un finanšu pakalpojumu sniedzēji (75,6 %). Abos gadījumos iedzīvotāju neuzticība saglabājas salīdzinoši zema – tikai ap 5 % respondentu šīm nozarēm pilnībā neuzticas.

“Šo nozaru uzticamību, visticamāk, stiprina to būtiskā loma cilvēku ikdienā – tās nodrošina sabiedrībai svarīgus, regulāri izmantotus un uz cilvēku vajadzībām orientētus pakalpojumus. Tas rada drošības un paredzamības sajūtu – divus faktorus, kas mūsdienās veido spēcīgus uzticības pamatus,” komentē Zane Caune.

Sabiedrības vērtējuma vidusdaļā ierindojas institūcijas ar visnotaļ spēcīgu atbalstu, bet arī izteiktu dažādību pieredzēs. Neatkarīgajiem tirgotājiem uzticas 72,1 % aptaujāto, taču vienlaikus 9,8 % atzīst, ka uzticības trūkst, kas iespējams ir atkarīgs no konkrēta veikala vai apkalpošanas kvalitātes.

Tīklu jeb franšīzes tirgotājiem uzticas mazāk iedzīvotāju (64,8 %), vienlaikus arī neuzticības līmenis ir salīdzinoši zems – vien 6,4 %. Šeit vērojams līdzsvars starp standartizētu pieredzi un sabiedrības daudzveidīgajām gaidām. 

Farmācijas nozares uzņēmumiem uzticas 69,7 %, komunālajiem pakalpojumu sniedzējiem – 65,6 %, bet pašvaldībām – 65,3 % iedzīvotāju. Neuzticības līmenis šīm institūcijām svārstās 8 – 10 % robežās, kas norāda uz iespējamu plaisu starp sabiedrības gaidām un reālo pieredzi, īpaši atšķirīgajos reģionos un sociālajās grupās.

Izklaides sektoram uzticas 60,8 % aptaujāto, bet 6,7 % pauž neuzticību. Šis rādītājs iezīmē jomu, kurā emocionālā pieredze nereti ir svarīgāka par pakalpojuma funkcionalitāti.

Skalas lejasdaļā nonāk institūcijas, kuras sabiedrība joprojām vēro, vērtē un nereti pat šaubās tajās. Nevalstiskajām organizācijām uzticas 58,9 %, bet 8,6 % izsaka neuzticību. Šeit redzams, ka uztveri bieži nosaka informācijas pieejamība un, visticamāk, arī personīgā pieredze.

Tiešsaistes tirgotāji saņem vēl pretrunīgāku vērtējumu – tiem uzticas 49,2 % respondentu, bet neuzticas 9,5 %. Digitālās pieredzes kvalitāte, klientu apkalpošana un drošības jautājumi kļūst par izšķirošiem faktoriem šajā nozarē.

Plašsaziņas līdzekļiem uzticas mazāk nekā puse – 48,7 %, savukārt neuzticības rādītājs sasniedz 15,3 %, kas ir otrais augstākais pētījumā.

“Zemākā uzticība medijiem nenozīmē neticību žurnālistikai kopumā, bet varētu liecināt par cilvēku nogurumu no informatīvā trokšņa, sadrumstalotas informācijas vides un bažām par viltus ziņu ietekmi. Šodienas mediju telpā cilvēkiem ir jāiegulda liels uzmanības un kritiskās domāšanas resurss, kas rada distanci un piesardzību,” norāda EY eksperte.

Viskritiskāk sabiedrība vērtē valsts valdību. Tikai 47,3 % iedzīvotāju pauž tai pilnīgu vai daļēju uzticību, bet 22,4 % norāda uz neuzticību. Tas ir augstākais neuzticības rādītājs starp visām pētījumā iekļautajām institūcijām. Baltijas valstu salīdzinājumā Latvija šajā jautājumā atrodas viduspozīcijā – starp Igauniju (47 %) un Lietuvu (59 %).