VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga uzskata, ka šīs kompensācijas saņemšana ir "apliecinājums Latvijas atbildīgo iestāžu profesionalitātei un kompetencei, ļoti īsā laikā panākot, ka uzņēmums, kura darbības rezultātā videi nodarīts kaitējums, to atzīst un rīkojas, lai to kompensētu pilnā apmērā".

Saskaņā ar VVD veiktajiem aprēķiniem, naftas noplūdes no Būtiņģes naftas termināla rezultātā Latvijas jūras videi tika nodarīts kaitējums 58 053 eiro apmērā. Papildus Latvijas valstij tika radīti zaudējumi 2632 eiro, kas saistīti ar operatīvo dienestu īstenotajiem pasākumiem, reaģējot uz noplūdi no Būtiņģes naftas termināla. Tāpat "Orlen Lietuva" sedzis izmaksas, ko radīja piesārņojuma paraugu analīžu veikšana - 90 eiro.

Summa par Latvijas videi nodarīto kaitējumu ieskaitīta Latvijas valsts pamatbudžetā. Savukārt izdevumi, kas saistīti ar operatīvo dienestu īstenotajiem pasākumiem, pārskaitīti Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), bet izdevumi par piesārņojuma paraugu analīžu veikšanu ieskaitīti VVD.

Latvijas veiktie aprēķini tikuši balstīti uz Latvijas NBS Jūras spēku Krasta apsardzes patruļkuģu ievāktajiem datiem par naftas plankuma laukumu un krāsu, kā arī Lietuvas Gaisa spēku no gaisa uzņemtajiem attēliem. Aprēķināts, ka pagājušā gada 28.decembrī no Būtiņģes naftas termināla noplūdusi 0,51 tonna naftas. Videi nodarīto zaudējumu apmērs aprēķināts par Latvijas ūdeņos konstatēto noplūdušās naftas apjomu.

Savukārt Latvijas valstij radīto zaudējumu apmērs aprēķināts, balstoties uz izmaksām, kas Latvijas valstij radās, reaģējot uz šo naftas noplūdi, un iekļauj piesārņojuma konstatēšanas un monitoringa izmaksas, tajā skaitā paraugu ņemšanas un laboratorijas analīžu veikšanas izmaksas, kā arī izmaksas, kas radušās operatīvajiem dienestiem, piedaloties Būtiņģes naftas termināļa cauruļvada meklēšanā Latvijas teritoriālajos ūdeņos.

Jau ziņots, ka 28.decembrī, atvienojoties Būtiņģes termināļa naftas uzpildes cauruļvadam, jūrā noplūda jēlnafta, kuras veidoto aptuveni 3,7 kilometrus garo un 100 metru plato plankumu vējš un straumes dzina Latvijas teritoriālo ūdeņu virzienā.

Nākamajā dienā gan Lietuvas, gan Latvijas amatpersonas paziņoja, ka naftas plankums jūrā vairs nav redzams, pieļaujot, ka nafta sakūlusies ar ūdeni un izkliedējusies, bet atbildīgie dienesti turpināja meklēt no termināļa norāvušos naftas uzpildes cauruļvadu, kurā vēl varētu būt palikusi viena līdz pusotra tonna naftas un kas varētu nokļūt citu kuģu ceļā, taču 31.decembrī meklēšana tika pārtraukta, jo saskaņā ar aprēķiniem cauruļvads tobrīd vairs neatradās Latvijas atbildības rajonā.