Tiek lēsts, ka ārvalstu tūristi pirms koronavīrusa pandēmijas uz Latviju atveda apmēram vienu miljardu eiro, tomēr šis cipars varot būt arī citāds. Vienlaikus ir grūti novērtēt ārvalstu tūristu pienesuma kumulatīvo efektu, jo precīzas uzskaites par to, cik tad katrs ārvalstu tūrists iztērē Latvijā, nav. 

Turklāt neesot izslēgts, ka, piemēram, Lielbritānijas tūristu vidū ir arī mūsu pašu tautieši, kuri ieradušies apciemot savu tēvzemi vai šeit pieteikušies uz veselības aprūpi, piemēram, zobārstniecību u.tml. 

Vēl viens jautājums ir par Latvijā ieradušos tūristu skaitu no Lietuvas un Igaunijas, jo uz sauszemes robežām jau nekādas uzskaites nav. Covid-19 pandēmija radījusi smagas sekas visai tūrisma un ar to saistītajām nozarēm, it īpaši viesnīcu sektorā, viesnīcu īpašniekiem sagādājot ne tikai lielus zaudējumus, bet pat dažiem liekot aizdomāties par šī biznesa nišas eksistenciālās dabas jautājumu. 

Tukšas viesnīcas 

“Nav ārvalstu tūristu, nav darba viesnīcām, restorāniem, spa saloniem, bāriem, viesus pavadošajiem gidiem, autovadītājiem, un vēl piedevām mazāks kļuvis ar ārzemnieku uzņemšanu saistīto pakalpojumu un arī preču apjoms, kas kopumā ietekmē ne tikai šo nozari, bet arī pēc domino principa citas,” skaidro Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis. Viņš norāda, ka pašlaik, kad vakcinācija buksē ne tikai Latvijā, bet arī citviet un ASV paziņo par kovidpasu neatzīšanu, joprojām saglabājas milzīgi miglas vāli pār nākotni. “Tāda krīze (situācija), kāda tā tiek piedzīvota pašlaik, nav pieredzēta,” secina J. Naglis. Viņš norāda, ka 2021. gada janvārī ārvalstu tūristu kritums salīdzinājumā ar 2020. gada analogu laiku sasniedza 93,4%. 

“Šokējoši, bet runa ir tikai par izdzīvošanu, nevis kaut kādu attīstību, izaugsmi u.tml., jo pašlaik apmēram 30% viesnīcu ir slēgtas, taču, neraugoties uz valdības atbalsta instrumentiem – dīkstāves pabalstiem, subsidētām darba vietām –, viesnīcām ir parādi,” skaidro J. Naglis. Viņš atgādina, ka viesnīca pat var būt slēgta, bet tai ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. “Īpaši smagā situācijā ir tās viesnīcas, kuras atrodas Rīgas centrā, kur ir visaugstākā kadastrālā vērtība un līdz ar to arī nekustamā īpašuma nodoklis ir mērāms daudzu desmitu tūkstošu eiro apmērā,” tā J. Naglis. Turklāt Latvijā esošajām viesnīcām šis nekustamā īpašuma nodokļa apmērs ir nevis dažus procentus, bet gan vairākas reizes augstāks nekā kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā – esošajām.

Visu rakstu lasiet 13.aprīļa žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!