Kamēr Holivudas projekti tiek filmēti kaimiņvalstīs, nozīmīga apjoma līdzekļu ieplūšana arī Latvijas ekonomikā būtu iespējama, ja vien tiktu pieņemts lēmums veicināt nozares izaugsmi.
"Dienas Biznesa" izdevējs Jānis Maršāns video intervijā sarunājās ar amerikāņu producentu Džefu Moustu (Jeff Most), kurš reiz jau ir
strādājis Latvijā un labprāt to darītu atkal. Producents uzskata, ka Latvijai ir lielisks potenciāls kļūt par Holivudas filmu uzņemšanas laukumu, tādējādi veicinot ekonomisko attīstību visā valstī, jo, attīstoties filmu nozarei, pienesums ir arī transportam, tūrismam, viesmīlības biznesam, celtniecībai un citu pakalpojumu sniedzējiem.
Attīstību kavē fakts, ka pretimnākšana industrijai no valsts puses ir viena no zemākajām Eiropā.
Neizmantotas peļņas iespējas
Laikā, kad Latvijas finanšu sektors, kā arī tranzīta un loģistikas nozares ir gana cietušas, valstij būtiski būtu apsvērt jaunas peļņas iespējas. Kino industrija varētu būt viena no tām, jo pirms gada spēkā stājušās izmaiņas Eiropas Savienības (ES) likumdošanā paredz, ka straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem Eiropas valstīs būs jāatstāj krietni lielāka naudas summa nekā līdz šim.
Likumprojekta ietvaros līdz šā gada oktobrim visiem straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina, ka 30% no viņu gada bruto plānošanas budžeta paliks ES dalībvalstīs. Piemēram, straumēšanas platformas "Netflix" 2020. gada budžets satura veidošanai vien ir apmēram 16 miljardi eiro. "Netflix" ir tikai viens no daudziem straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kam būs jāpakļaujas šim likumam, norāda Dž. Mousts, uzskaitot arī tādas platformas kā "Apple TV+", "Amazon", "Stars", "Peacock", "CBS Paramount", kas šobrīd pārtop par straumēšanas platformu, un "HBO Max", kas drīzumā uzsāks darbību arī Eiropā.
Producents norāda: “Mēs skatāmies uz 50 miljardiem eiro Holivudas naudas – svaigiem līdzekļiem, kas ieplūdīs ekonomikā un tagad tikai gaida, lai tiktu sadalīti starp ES dalībvalstīm. Atslēga slēpjas labos noteikumos, kas jebkādi nāktu par labu industrijai finanšu sfērā, konkrētāk, par labu pārraidītājiem un studijām, kas producē kino visā Eiropā. Visbiežāk viņu izvēles krīt par labu tām valstīm, kur viņi var visefektīvāk attīstīt savu biznesu, tāpat kā tas būtu jebkurā citā nozarē. Gandrīz visas Eiropas zonas piedāvā būtiskas priekšrocības.
Lai gan tās ir atšķirīgas visur, Latvijā diemžēl tās ir vienas no mazākajām, ja ne vissliktākās.”
Visu rakstu lasiet 24.marta žurnālā "Dienas Bizness!
Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.
