Viņš skaidroja, ka galvenais izaicinājums ir nozares ierobežotie finanšu resursi, no kuriem lielākā daļa izdevumu ir par stacionāro ārstniecību, kam seko ambulatorā ārstēšana. Kņigins uzsvēra, ka būtu jāiegulda resursi tieši dzīvesveida uzlabošanā, profilaksē un skrīningā - tas samazinātu stacionāro noslodzi.

Kopumā vajadzības nozarē nemitīgi pieaugot, un, kā atzīmēja Kņigins, par iepriekš piešķirto finansējuma apjomu, piemēram, šogad vairs nevar izdarīt to pašu, jo izmaksas pieaug. Izaicinājumus radot arī cilvēkresursu trūkums, ierobežotas budžeta iespējas un demogrāfiskās tendences.

Veselības nozares apzinātajām vajadzībām 2025.gadā būtu nepieciešami 568 miljoni eiro, savukārt 2026.gadā - 651 miljons eiro.
Izveidota arī VM darba grupa klīnisko universitāšu slimnīcu pārvaldības modeļa izvērtēšanai. Darba grupa izvērtē klīnisko slimnīcu juridisko statusu un finansēšanas modeli, sadarbības tīklu īstenošanu ar citām slimnīcām, izglītības un pētniecības aspektus, tostarp veselības aprūpes kvalitāti un metodisko vadību.

Kopumā līdzšinējās darba grupas diskusijas parādot, ka pastāv "kopīga izpratne par pārmaiņu nepieciešamību un ka pārmaiņas jāievieš pakāpeniski, rūpīgi izvērtējot ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu, akadēmisko vidi un sabiedrības interesēm". Process esot "izaicinājumu pilns".

Jau rakstīts, ka izskanējuši priekšlikumi par vienotas padomes izveidi visām klīnisko universitāšu slimnīcām, saglabājot to esošo kapitālsabiedrību formu. Tāpat tiek piedāvāts šīs iestādes pārveidot par atvasinātām publiskām personām, izveidojot tām atsevišķu regulējumu likuma līmenī.

VM šomēnes plāno arī nodot sabiedriskajai apspriešanai informatīvo ziņojumu par plānotajām izmaiņām slimnīcu tīklā. Līdz nākamā gada 1.jūnijam plānots pārskatīt stacionāro pakalpojumu profilus un noteikt prasības. Tad sekošot pārejas periods prasību ieviešanai, paredzot, ka izmaiņas stāsies spēkā 2027.gada 1.janvārī. Tāpat 2028.gada 1.janvārī paredzēta stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu profilu vērtēšana un precizēšana. Stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu profilu izvērtējums un izmaiņas slimnīcu tīklā būtu 2029.gada janvārī.

Savukārt Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns sēdē informēja, ka faktiski ārstēto pacientu skaits pēdējo 12 mēnešu laikā tiek salīdzināts ar iepriekšējā gada līgumā plānoto pacientu skaitu, paredzot finanses veselības aprūpes pakalpojumiem. Piemēram, ja ambulatorajā sektorā laboratorijas pakalpojumiem faktiski sniegtais pakalpojumu skaits pēdējā gada laikā pārsniedz plānoto, to plānotais skaits tiek proporcionāli samazināts visiem, lai iekļautos finansējumā.

Šogad līguma summa gada sākumā stacionāro pakalpojumu finansēšanai bija 674 254 936 eiro, kas pēc pārplānošanas bija 679 961 228 eiro. Salīdzinoši 2024.gadā sākuma plānotā summa bija 646 759 608 eiro, bet gada beigās šī summa bija 699 325 574 eiro.
Pērn papildu finansējums stacionārajiem pakalpojumiem bija 52 565 966 eiro, tostarp 19 595 805 eiro iekļauti šī gada bāzes budžetā pēc slimnīcu tīkla attīstības ziņojuma 1.kārtas. Šogad par daļu piešķirtās summas tiek turpināti arī pakalpojumi Ukrainas iedzīvotājiem, tostarp pacientu transportēšanas izmaksu nodrošināšana. No kopējās summas 32 970 161 eiro ir papildu piešķirtie vienreizējie piešķīrumi, kas neturpinās šogad.

Kopumā stacionāro pakalpojumu finansējuma izpilde liecina, ka valstī šogad astoņos mēnešos izpilde bijusi 100,40% - stacionāro pakalpojumu summa šajā laika posmā veidojusi 454 240 331 eiro. Līgumā paredzētā summa uz gada sākumu bija 674 254 936 eiro, bet astoņiem mēnešiem tā veidoja 452 452 834 eiro.

Papildu prioritāri nepieciešamais finansējums šim gadam ir 4 136 089 eiro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) pacientu skaitu ar diagnozēm saistīto grupu (DRG) bāzes tarifa korekcijai. Tāpat nepieciešami 4 292 515 eiro neatliekamās palīdzības pakalpojumiem, kas sniegti virs plānotā apjoma.

NVD ieskatā, izaicinājumi plānošanā ir saistīti ar finansējuma trūkumu, reformu īstenošanu, ārstniecības iestāžu un apmaksas sadrumstalotību, finansējuma pārvaldības ierobežojumiem un smagnēju lēmumu pieņemšanas procesu.

PSKUS finanšu prognoze liecina, ka šī gada zaudējumi jau veido 13,6 miljonus eiro, un turpmāk tie pieaugs.

Stacionārā un ambulatorā aprūpe par valsts finansējumu kopumā veido 167 miljonus eiro, kas ir 83% no apgrozījuma. Maksas veselības aprūpes pakalpojumi veido 3% no kopējiem ieņēmumiem.

Apstākļus sarežģī atalgojuma pieaugums, ko pieprasa darbinieki, kā arī konkurence ar privāto sektoru.

Atlīdzība, medikamenti un medicīnas preces kopā veido 184 miljonus eiro jeb 86% no PSKUS izmaksām.

Slimnīcas pārstāvji norādīja, ka valsts apmaksāto pakalpojumu grozā Latvijas iedzīvotājiem ar kritiski zemu tarifu iekļauta ablāciju nodrošināšana. Katru gadu pieaug darbspējīgā vecumā esošu iedzīvotāju un bērnu skaits, kuriem ir nepieciešama sirds ritma traucējumu ārstēšana. Tarifa pārrēķins ar NVD ir veikts, tomēr atbilstošs finansējums jau vairākus gadus nav piešķirts.
Stradiņa slimnīcā gadā sniedz apmēram 800 līdz 1000 katetru ablācijas. Atbilstoši faktiski sniegtajiem pakalpojumiem pērn finansējuma deficīts veidoja 5,3 miljonus eiro.

Finanšu rezultātus slimnīcā ietekmē arī nepietiekams personāls, kā arī tas, ka pieaug virsstundas un saglabājas spiediens par atalgojuma palielināšanu.

Tostarp PSKUS nonāk smagākie un komplicētākie pacienti.

Liela problēma saistīta arī ar to, ka katru dienu aptuveni 100 pacientu Neatliekamās medicīnas centrā nonāk ar ģimenes ārstu nosūtījumiem, kas samazina pieejamo ārstniecības personu resursu aktūto pacientu ārstēšanai, pagarina uzturēšanās laiku un rada papildu izmaksas, veicot izmeklējumus.

Līdzīgas problēmas skar arī Austrumu slimnīcu, kur šogad tiek prognozēti zaudējumi 9,8 miljonu eiro apmērā.

RAKUS valdes priekšsēdētājs Haralds Plaudis sēdes laikā informēja, ka kopējie šī gada ieņēmumi par sniegtajiem pakalpojumiem stacionāra pacientiem samazināsies par 9,2 miljoniem eiro.

Saistībā ar slimnīcas DRG pacienta bāzes tarifa samazinājumu 2024.gadā par 190 eiro, slimnīcas ieņēmumi par vienu stacionāra pacientu samazināsies vidēji par 177 eiro.

RAKUS stacionārais finansējums atbilstoši pirmajam finanšu paziņojumam 2025.gadā tika samazināts par 6,3%. Neatliekamajiem pakalpojumiem tas sarucis par 9,6%, tostarp DRG maksājums - par 6,3%, pakalpojumu programmu finansējums - par 6,4%, virs līguma sniegto pakalpojumu apjoms - par 37,5%, savukārt uzņemšanas nodaļu un observācijas gultu finansējums palielināts par 11,1%. Plānveida pakalpojumiem finansējums samazināts par 1,3%, tostarp DRG maksājums - par 8,8%, pakalpojumu programmu finansējums palielināts par 2,8%, bet virs līguma pakalpojumi samazināti par 12%.

Kopumā RAKUS samazinājums bija vislielākais starp lielajām slimnīcām - par 6,3% jeb 10,2 miljoniem eiro. Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai (BKUS) finansējums samazināts par 6,2% jeb 3 miljoniem eiro, PSKUS - par 5,7% jeb 7,7 miljoniem eiro, Jēkabpils reģionālajai slimnīcai - par 4,9% jeb 0,7 miljoniem eiro, Vidzemes slimnīcai - par 2,2% jeb 0,4 miljoniem eiro, Liepājas reģionālajai slimnīcai - par 0,9% jeb 0,2 miljoniem eiro, bet Daugavpils reģionālajai slimnīcai - par 0,6% jeb 0,2 miljoniem eiro. Vienlaikus finansējums palielināts Jelgavas pilsētas slimnīcai - par 3,6% jeb 0,6 miljoniem eiro, Rēzeknes reģionālajai slimnīcai - par 3,9% jeb 0,6 miljoniem eiro un Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai - par 4,1% jeb 0,6 miljoniem eiro.

Izmaiņas novērojamas arī medikamentu un medicīnas preču izlietojumā un cenās, šajā sektorā izdevumu starpība šogad iepretim pagājušā gada sešiem mēnešiem ir 3 330 658 eiro.

Savukārt BKUS šī gada astoņu mēnešu plūsma liecina, ka izrakstīti 10 186 pacienti stacionārā, veiktas 5566 operācijas, uzņemts 47 431 neatliekamās palīdzības pacients, kā arī veikti 249 788 ambulatorie apmeklējumi un uzņemti 5610 dienas stacionāra pacienti.
Arī BKUS bažījas, ka nākotnē finanšu situācija varētu sašķobīties. Atbilstoši pašizmaksas aprēķinam stacionārās aprūpes nodrošināšanai pietrūks 8,412 miljoni eiro, un kopumā šī gada stacionāra finansējums ir mazāks nekā pagājušajā gadā.
BKUS aplēses liecina, ka šogad konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai aprūpei un atbalsta funkcijām trūkstošais finansējums ir 3,342 miljoni eiro.

Bērnu slimnīca apzināti neattīsta maksas pakalpojumu sadaļu, un kopumā no izdevumu pozīcijām 62% ir personāla algas.
Deputāte Ingrīda Circene (JV), apkopojot iespaidus par slimnīcu finanšu darbības prezentācijām, sacīja, ka "ir sajūta, ka ir bezizeja". Viņa vērsās pie slimnīcu padomēm, vaicājot, vai ir stratēģiski risinājumi nākamajam gadam, lai pārstrukturētu finanses, ņemot vērā, ka būtiski papildu naudas piešķīrumi vai pozitīvas izmaiņas nav gaidāmas arī nākamgad. Izskanēja priekšlikums, piemēram, veidot mobilās brigādes.

Slimnīcu pārstāvjiem arī tika vaicāts par priekšlikumu minimālo virsstundu piemaksu noteikt 50% apmērā, nevis 100% apmērā. Visi slimnīcu pārstāvji bija vienisprātis, ka šāds priekšlikums rada risku, ka trūks darbinieku.

"Tad, ja to darām, palielinām to virsstundu skaitu, kur tas iespējams," komentēja Plaudis.

Slimnīcu pārstāvji bija vienisprātis, ka labāk, lai "darbinieks strādā pie mums, nevis kaut kur citur nonullējas". Klātesošie uzsvēra, ka tas, ka nevar kontrolēt, cik slodzes un kur kāds darbinieks strādā, var apdraudēt pacienta veselību.

VM tika lūgts iesniegt priekšlikumu Darba likuma grozījumu projektam, kas risinātu minētās problēmas.