A. Šmitmanes vadītā Tukuma kafejnīca «Karē» darbojas jau divus gadu desmitus. Pirms četriem gadiem ēdināšanas bizness tika paplašināts, atverot otru kafejnīcu «Pils».

A.Šmitmane savu biznesu uzsāka jau pirmajos Latvijas neatkarības gados, kad kopā ar biznesa partneri abiem Tukumā piederēja vairāki pārtikas veikali. Parādoties labam telpu piedāvājumam, uzņēmēji nolēma atvērt arī savu pirmo kafejnīcu «Karē», kas tajā brīdī vairāk gan bija kā sirdslieta. Kad Tukumā ienāca lielo mazumtirdzniecības ķēžu veikali, uzņēmēji sev piederošos veikalus konkurences rezultātā slēdza un ēdināšanas bizness kļuva par viņu nodarbošanās pamatlietu. Tagad A. Šmitmane darbā pavada gandrīz katru dienu un ir lietas kursā par visām uzņēmējdarbības niansēm.

Par pirmā restorāna atvēršanu A.Šmitmane stāsta: «Lai kaut ko veidotu, tajā laikā nebija nepieciešamas tādas finanses kā tagad. Kopš tā laika inflācija ir ļoti veidojusi cenas, arī cenas pakalpojumiem. Abas ēkas, gan «Karē», gan «Pils», jau bija formētas tā, ka nevajadzēja veikt pamatīgus kapitālos ieguldījumus. Vairāk ieguldījām dizainā, tehnikā un inventārā. Bet toreiz tie nebija ļoti lieli ieguldījumi.»

Par pāreju uz ēdināšanas biznesu A.Šmitmane stāsta: «Ēdināšana un tirdzniecība būtībā balstās uz viena pamata. Protams, ir savas nianses, bet, ja tu iedziļinies darbā un domā par to, ko dari, un proti piesaistīt pareizos darbiniekus, tad tas viss norit vieglāk. Taču provincē nav tik lielu ienākumu, lai varētu deleģēt visu darbu starp menedžeriem un vadītājiem. Tukumā gandrīz visās kafejnīcās īpašnieki ir iekšā it visā.»

«Pils» atvēršanai tika izmantoti savi finanšu līdzekļi un ļoti daudz darīts savām rokām. A.Šmitmane uzsver, ka viens no veiksmīgas darbības pamatnoteikumiem ir spēcīga komanda, kuru nokomplektēt nav tik viegls un ātrs process. «Karē» personāls darbojas jau vairāk nekā 10 gadus un pēc ilgiem meklējumiem arī «Pils» šobrīd ir atradusi īstos cilvēkus. «Ēdināšanā nav saraujama ēdiena kvalitāte, viesmīlība un personāla ieguldījums,» akcentē saimniece.

Telpas abām kafejnīcām saimnieki īrē. A.Šmitmane uzskata, ka ļoti bieži tieši īres tiesības izrādās kā nopietnāks un vieglāks pamats, lai attīstītu biznesu. «Pili», kas atrodas Pils ielā, saviem spēkiem būvējis kāds vietējais entuziasts savām vajadzībām. Ēka nav senatnīga un tās celtniecība tika pabeigta tikai ap 2005.gadu, atklāj kafejnīcas vadītāja.

Ziemā bizness uz pastāvēšanas robežas

Gan «Karē», gan «Pilī» ēdienkartes piedāvājums ir veidots klasisks, tāds, kas patiktu jebkurai gaumei. Porcijas Tukuma kafejnīcās gan esot lielākas nekā Rīgā, lai gan pašizmaksas - tādas pašas. «Tik, cik gaļa maksā Rīgā, tik arī Tukumā. Provincē to cenu nepaprasīsi, ko var paprasīt lielpilsētā,» teic A.Šmitmane.

Vasarā uz Tukumu brauc ģimenes no lielajām pilsētām, ir liels ļaužu pieplūdums. Tūristi izteikti daudz apciemo Tukumu vasaras sezonā, ziemā - mazāk. Par labu biznesam nākot tas, ka tagad arī Tukumā dzīvo diezgan daudz ārzemnieku, kuriem šeit ir gan īpašumi, gan bizness. A. Šmitmane atzīst, ka Rīgas tuvumu izjūtot gan kā plusu, gan kā mīnusu, jo tikpat, cik viesu ierodas no Rīgas, tikpat tukumnieku brauc naudu tērēt uz Rīgu.

Par savu biznesa nišu A.Šmitmane stāsta: «Tukumā ir ļoti aktīva ēdināšanas nozare. Paejot pa jebkuru ielu, ik pa 100m aktīvajā centrā ir ēdināšanas uzņēmumi. Gan ātrā ēdināšana, gan individuālā apkalpošana. Visas ēdināšanas iestādes strādā ļoti labā līmenī un galvenokārt - gandrīz visi strādā ilgtermiņā. Katrs ir atradis savu nišu, savu redzējumu. Vasaras sezonā un īpaši brīvdienās mēdz būt tā, ka visas vietas ir pārpildītas. Taču stāsts ir par to, ka vasara ir trīs mēnešus. Pārējos deviņus mēnešus ēdināšanas nozare vairāk vai mazāk ir uz pastāvēšanas robežas. Protams, ka tas ir bizness un veidojas ienākumi, bet tie nav tādi ienākumi, lai varētu atvērt vairāk vietu vai paplašināties. Ēdināšanā iekrāt ļoti lielu kapitālu ir neiespējami, lai kāda būtu redzamā daļa. Par faktisko daļu zina tikai tie, kas ir ārpus Rīgas, ārpus lielajām pilsētām. Redzamais ļoti atšķiras no tā, kā ir patiesībā.»

Ar vienotu vīziju

«Ļoti daudz cilvēku apkārt ir negatīvi un saka, ka neredz augšupeju: viss ir sarežģīti un nekļūst labāk. 2005.gada krīze bija pēdējais sitiens, kad grūti teikt, kur bija spēks visā tajā izdzīvot un turpināt strādāt, bet tas ir aiz muguras. Šobrīd kopumā valstī pilnīgi noteikti ir augšupeja. Protams, mēs nevaram dzīvot atrauti no valstī notiekošā: no likumdošanas, no pārējiem faktoriem. Taču, uzaudzējot muskuļus, tu redzi jaunus apvāršņus,» spriež uzņēmēja.

Valsts institūcijas jau kādus piecus gadus darbojas ar ļoti pragmatisku pieeju, pārliecināta A.Šmitmane. «Tas vairs nav tā, kā mēs pārbaudes gaidījām pirms pieciem gadiem. Tad tas viss bija ļoti nopietns pārbaudījums veselībai, darbiniekiem un visam pārējam. Es gribētu teikt, ka tagad, sagaidot gan Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudes, gan Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudes, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārbaudes, viss notiek ļoti civilizētā gaisotnē, viss ir ļoti pragmatiski. Netiek norādīts, kurš ir pārbaudītājs, bet kurš - vainīgais. Manuprāt, valstī viss sakārtojas. Varbūt, ka tie ir skaļi vārdi, bet, ja mēs nebūtu iestājušies Eiropas Savienībā, es domāju, ka šīs lietas būtu daudz haotiskākas. Viss uzlabojas, jo ir vienota vīzija.»

Izaicinājums veidot ēdienkarti

A.Šmitmanes nākotnes plānos ietilpst pilnveidot un attīstīt esošās kafejnīcas. Iespēju robežās arī ieguldīt gan personāla apmācībās, gan vēl mūsdienīgākā piedāvājumā. Tāpat uzmanība tiek pievērsta kam tādam, par ko pirms desmit gadiem nozarē daudz neviens nedomāja: «Mēs vēlētos ieguldīt papildus attīrīšanas iekārtās, kas palīdzētu videi, jo ēdināšana - tāpat kā jebkura ražošana - veido piesārņojumu. Arī šobrīd mums ir līgumi par atkritumu un blakus produktu savākšanu. Šobrīd tas viss ir citādāk, ir iespējas. Mums jau ir projekts un plāns uzstādīt attīrīšanas sistēmas,» stāsta A.Šmitmane.

Ikdienas uzdevums - restorāna piedāvājuma veidošana - ir kļuvis sarežģītāks. Ja kādreiz pietika ar garšīgu un kvalitatīvu maltīti, tad tagad cilvēki meklē arī veselīgu ēdienu, tāpat ir saasinājušās alerģijas un jāiekļauj piedāvājums vegāniem un veģetāriešiem. A.Šmitmane bilst: «Ir izaicinājums veidot ēdienkarti, kas būtu interesanta un pieņemama latvieša vēderam un tai pat laikā nesaturētu tos produktus, kas cilvēkiem visbiežāk rada nepanesamību. Strādāsim pie tā, lai varētu piedāvāt veģetāru ēdienu, bet tas nebūtu īpatnējs un nepieņemams mūsu mentalitātei.»