To DB uzsver vairāku nozaru uzņēmēji, norādot, – kamēr iepirkumos dominēs zemākā cena, būs ļoti grūti cīnīties, piemēram, ar aplokšņu algām. Latvijas būvnieku partnerības vadītāja Baiba Fromane uzsver, ka būvniecībā «zemākā cena ir traģēdija», jo nereti tas nozīmē sliktu kvalitāti un problēmas ar ilgtspēju. Vēl viena problēma – ja materiālu cenas visiem uzņēmējiem izmaksā aptuveni vienādi, tad, lai «palīstu» zem zemākās cenas, galvenās manipulācijas notiek ar strādājošo atalgojumu.

Galvenie iemesli, kādēļ vēl joprojām ir orientācija uz zemāko cenu, ir pasūtītāja neprasme piemērot sarežģītākus piedāvājuma vērtēšanas kritērijus. Proti, zemākā cena ir vienkāršs un acīmredzams rādītājs, kuru ir grūti apstrīdēt. Arī nolikuma, kurā galvenais kritērijs ir zemākā cena, izstrāde ir daudz vienkāršāka, un ir daudz mazāka iespēja, ka tas varētu tikt apstrīdēts Iepirkumu uzraudzības birojā. Protams, ja ir jānopērk liels daudzums vienkāršu preču, piemēram, kancelejas preces, skaidrs, ka pie vienādiem tehniskajiem nosacījumiem, kas izvirzīti precei, dominēs zemākā cena. Saimnieciskais izdevīgums galvenokārt ir saistīts ar publiskajiem iepirkumiem pakalpojumu jomā, kur priekšplānā izvirzās būvniecība kā viens no finansiāli visietilpīgākajiem pakalpojumiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Jāatgādina, ka saimnieciskā izdevīguma principu publiskajos iepirkumos Eiropas Parlaments apstiprināja 2014. gadā un tas ietver ne tikai cenu, bet arī kvalitāti un tās kontroli, ilgtspēju, ekspluatācijas izmaksas ilgtermiņā, vides aspektus, termiņus, inovācijas utt. B. Fromane stāsta, ka būvniecībā, vērtējot saimniecisko izdevīgumu, jāņem vērā ne tikai cena, par kādu pretendents piedāvā objektu uzbūvēt, bet arī tā ekspluatācijas un apkalpošanas jeb tā sauktā dzīves cikla izmaksas, izmantoto materiālu kvalitāte, piemēram, draudzīgums videi, garantiju termiņš. Tāpat saimnieciskā izdevīguma kritērijos var iekļaut tādas prasības kā to, lai darbi nenotiek nakts vai sastrēguma stundās, tiek izmantotas tehnoloģijas, kas slāpē trokšņus un nerada daudz putekļu, tādējādi nodrošinot, ka būvdarbu ietekme uz apkārtējiem iedzīvotājiem ir minimāla. Tāpat iespējams vērtēt būvdarbu laikā patērēto enerģijas daudzumu, izmantotā autotransporta izmešu līmeni, ēkas energoefektivitāti. Piemērojami arī sociālie kritēriji, piemēram, dod papildu punktus pretendentam, kas nodarbina cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Kā papildu kritērijs līdztekus minimālajām izglītības prasībām var būt arī papildu kvalifikācijas kritērijs.

Visu rakstu Publisko iepirkumu vērtēšanas kritēriju krustugunīs lasiet trešdienas, 7.novembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.