Kopumā 2020. gadā pārdotas 15 642 viegās automašīnas, kas ir par 25% mazāk kā 2019. gadā (20 939).

Vieglo automobīļu (pasažieru un mazo komercauto) kritums veidoja 27% pret 2019. gada decembri. Taču atšķiras kritums tirgus segmentos. Ja pasažieru auto kritums veidoja vien 23%, tad vieglā komerctransporta segmentā tas samazinājās par 48%. 

Negaidīti lielu 22% pieaugumu decembrī piedzīvojis lietotā, mazā komerctransporta imports, kas ļauj izdarīt secinājums, ka mazais un vidējais bizness ir piesardzīgs un meklē veidus kā darboties ietaupot apgrozāmos līdzekļus īstermiņā un izvairīties no ilgtermiņa saistībām. 

Salīdzinoši nelielu kritumu decembrī piedzīvojis arī lietoto auto imports. Tas samazinājies par 5% salīdzinot ar šo pašu periodu 2019. gadā. Vienīgais segments kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos ir elektro auto. Decembrī reģistrēti 55 jauni elektroauto, kas kopā veido 4,9% no decembrī reģistrētajiem jaunajiem auto. Decembrī importēti arī 38 lietoti elektroauto, kas ir 0,9% no visiem importētajiem lietotajiem auto. 

Mainījusies arī darījumu struktūra. Būtiski samazinājies lielo korporatīvo darījumu skaits, decembrī tas sastādīja vien 17% no visiem darījumiem, savukārt privātpersonu darījumu īpatsvars saglabājas salīdzinoši augstā līmenī un sastāda 35% no visiem darījumiem. 

Pārsteigumu decembrī sagādājis smagā komerctransporta un autobusu segments. Smagā komerctransporta segments piedzīvojis 88%, bet autobusu 120% pieaugumu. Abos gadījumos tas saistīts ar vairākiem lieliem korporatīvajiem darījumiem. Neskatoties uz sekmīgo decembri, gada griezumā abi segmenti ir piedzīvojuši būtisku kritumu. Attiecīgi -34% un -36% pret 2019. gadu. Decembrī reeksports samazinājies līdz 3% no kopējā pārdoto automašīnu skaita, kas pirms pandēmijas vidēji veidoja 10% no kopējā skaita. Tas tiešā veidā ir saistīts ar tirgus kritumu visā Eiropā. 

Kopumā 2020. gadā pārdotas 15 642 viegās automašīnas, kas ir par 25% mazāk kā 2019. gadā (20 939). Taču neskatoties uz būtisko kritumu, sekmes dažādām auto markām ir krasi atšķirīgas. Divām no tām pat ir izdevies uzrādīt pieaugumu. ŠKODA un PEUGEOT ir piedzīvojuši attiecīgi 8% un 5% tirgus pieaugumu pret 2019. gadu. Tiesa PEUEGOT ir absolūts līderis reeksportā, eksportējot 1465 no pārdotajiem auto, kas ir 45% no kopējā auto eksporta. Lielākie zaudētāji savukārt ir NISSAN un VW kuru kritums sastāda attiecīgi 41 un 40%. Trešo lielāko kritumu ir piedzīvojusi TOYOTA – 27%. Tām seko HYUNDAI ar - 22%, BMW -15%, CITROEN un RENAULT -11%, un desmitnieku noslēdz KIA ar -8%. 

Atšķirīgie marku pārdošanas rezultāti ir saistīti ar vairākiem faktoriem. Lielā mērā to ietekmēja tas, cik lielā mērā pandēmijas pirmais vilnis skāra konkrēto ražotāju. Vairāki no tiem bija spiesti, uz laiku, apturēt ražotnes pilnībā. Pēc pavasarī piedzīvotā tirgus krituma 55%, arī vairāku tirgotāju stratēģija attiecībā uz nākotnes krājumu veidošanu bija piesardzīga, kā rezultātā, gada nogalē pieejamo automašīnu skaits izrādījās nepietiekams.

Jauns līderis

2020. gads ir zīmīgs ar to, ka TOYOTA ir izdevies gāzt no līdera troņa VW, kas līdz šim bija populārākā izvēle jauno auto tirgū. Ar 2380 pārdotajiem auto un 15,2% tirgus daļu tā ir apsteigusi VW, kurš saglabā otro vietu ar 2134 auto un 13,6% tirgus daļu. TOP3 noslēdz ŠKODA ar 1938 auto un 12,4% tirgus. 

Tālāk seko PEUGEOT attiecīgi 1465/9,4%, RENAULT 783/50%, KIA 674/4,3%, CITROEN 658/4,2%, NISSAN 598/3,8%. HYUNDAI 557/3,6% un TOP10 noslēdz BMW ar 432/2,8%.

Sagaida nodokļu politikas pārveidi

“Lietotie auto veido 74% no kopējā auto importa Latvijā, kuri jau 10 gadus pēc kārtas turpina pasliktināt Latvijas auto parka vidējo vecumu, jo 60% no importētajām a/m ir vecākas par 10 gadiem, kur vairums ir Rietumeiropā nobraukti dīzeļi. Latvija ir kļuvusi par vietu, kur Eiropa utilizē savu nobraukto autoparku vēl vairāk attālinot mūs no klimata mērķu sasniegšanas. 2020. gada dati pierāda, ka pat nelielais elektroauto daudzums būtiski samazina vidējos CO2 izmešu rādītājus. Ar atbalsta pasākumiem bezizmešu un zememisijas auto segmentam šo samazinājumu būtu iespējams vairākkārtīgi paātrināt. Tai pat laikā jaunās transporta ekspluatācijas nodokļa izmaiņas ir vairākkārtīgi palielinājušas nodokļu slogu videi draudzīgām automašīnām. Tāpēc mudinam nekavējoties sākt darbu pie transportlīdzekļu nodokļu politikas pārveides un atbalsta mehānisma izstrādes, kas veicinātu sabiedrības un uzņēmumu izvēli par labu videi draudzīgiem automobīļiem,” secina Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.