Savukārt ieiešanu Igaunijas tirgū uzņēmums patlaban neizskata.

Vība skaidroja, ka Lietuvā atrodas viena "Viršu" degvielas uzpildes stacija. "Lietuvā ir notikušas visai agresīvas akcīzes nodokļa likmes izmaiņas, un, piemēram, dīzeļdegvielai cenas atšķirība ar Latviju ir ap 10 centiem litrā," viņš norādīja, piebilstot, ka šāda situācija nemotivē transporta kompānijas, kuras strādā tranzītā, uzpildīt degvielu Lietuvā, un to transportlīdzekļi uzpildās Polijā, Latvijā un Igaunijā.

Pēc Vības teiktā, šī situācija ir mazinājusi "Viršu" vēlmi paplašināt darbību Lietuvā. "Tas ir mazinājis mūsu apetīti augt Lietuvā, jo mums ir arī daudz citu projektu, kuriem nepieciešams kapitāls. Bet tas nebūt nenozīmē, ka mēs nekļūsim aktīvāki Lietuvā nākotnē," norādīja Vība.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka attiecībā uz Latviju "Virši" stratēģiskais mērķis ir kļūt par līderi gan degvielas tirdzniecības, gan veikala preču segmentā Latvijā, un uzņēmumam esot skaidrs plāns, kā to panākt, tostarp paplašinot degvielas uzpildes staciju tīklu.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2025. gada deviņos mēnešos Latvijā "Virši" bija ceturtais lielākais komersants pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra.

Jau ziņots, ka "Virši-A" koncerna apgrozījums 2024. gadā bija 380,578 miljoni eiro, kas ir par 10,7% vairāk nekā 2023. gadā, bet koncerna peļņa samazinājās par 8,4% - līdz 4,671 miljonam eiro. Vienlaikus koncerna mātesuzņēmums 2024. gadā strādāja ar 353,479 miljonu eiro apgrozījumu un 6,125 miljonu eiro peļņu.

"Virši-A" koncernā ietilpst mātessabiedrība "Virši-A", SIA "Virši loģistika", SIA "Virši Renergy" un "Virši Lietuva".

Uzņēmuma lielākie akcionāri, pēc kompānijas publiskotās informācijas, ir Jānis Riekstiņš (20,99%), Jānis Rušmanis (20,84%), Ruta Plūme (20,81%), Andris Priedītis (12,79%) un Ilgvars Zuzulis (12,79%). Kompānijas akcijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".