Šodien paredzētajā autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto biedru kopsapulcē būs redzams, vai nozares spēlētāji spēs vienoties par rīcību kopēju mērķu sasniegšanai vai paliks sašķelti un turpinās savstarpējos kašķus cīņā par varu.

«Pamatojoties uz autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto (LA) 2019. gada 21. marta padomes lēmumu, no amata pienākumu pildīšanas atsaukti: valdes loceklis-izpilddirektors Aivars Buls un valdes loceklis-prezidents Valdis Trēziņš. Lai nodrošinātu asociācijas izpildinstitūcijas darbības nepārtrauktību, padome ievēlēja valdes locekļus Aleksandru Pociluiko (prezidents) un Aleksandru Čerkasovu (izpilddirektors). Asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns turpina pildīt savas funkcijas.»

Tiem, kas seko nozarē un šajā sabiedriskajā organizācijā notiekošajam, šis lakoniskais paziņojums, kas 25. martā tika ievietots asociācijas mājaslapā, nebija nekāds pārsteigums. Nekāds brīnums nozares pārzinātājiem nebija arī V. Trēziņa reakcija uz to, kurš aģentūrai LETA norādīja, ka asociācijā nesaskaņas bijušas pēdējo pusgadu: «Rudenī tika nomainīta asociācijas padome, tika nomainīts valdes priekšsēdētājs, tagad arī prezidents un trešais valdes loceklis. Asociācijas vadība ir «iztīrīta» kārtīgi un ir pārņemta vara.» DB jau rakstījis, ka pērn asociācijas kopsapulcē tika ievēlēta jauna padome (skat. DB 17.10.2018.), bet šā gada sākumā A. Lubāns nomainīja ģenerālsekretāru Jāni Āboltiņu (skat. DB 29.01.2019.).

Iepriekš baidījās

Lielāka vai mazāka neapmierinātība ar LA līdzšinējo vadību un vēlme to nomainīt nav bijis tikai pēdējā laika jautājums (skat., piemēram, DB 21.07.2014., 06.09.2016.), un pārmetumus nepietiekamā nozares interešu aizstāvībā V. Trēziņam un vēlāk J. Āboltiņam autopārvadātāji izteica arī agrāk. Taču, kā izriet no LA padomes locekļu Arkādija Praisa (kompānija Heders), Sergeja Rusaka (SA Trans), Sergeja Suhiļina (Juvs), Dmitrija Naprijenko (DDN Plus) un Semjona Zeļikoviča (Salvo) teiktā Dienas Biznesam (DB), iepriekš komersantu bizness (lielākoties pārvadājumi no Eiropas uz Krieviju) faktiski bijis atkarīgs no piee- jas starptautiskajai TIR karnešu sistēmai. Tādēļ pārvadātāji baidījušies LA vadību skaļi kritizēt, lai netiktu izslēgti no spēles, ja viņiem tiktu liegta karnešu iegāde. Situācija gan pamainījas 2013. gada beigās (DB 14.11.2013.), kad Krievija (apgalvojot, ka Starptautiskā autotransporta savienība (IRU) ir parādā Krievijas valsts kasei 20,8 miljardus rubļu) vairs neakceptēja TIR garantiju sistēmu, bet prasīja citu galvojuma dokumentu tranzīta kravu nogādāšanai kaimiņvalstī. Tā rezultātā pārvadātāji bija spiesti izmantot Krievijas apdrošināšanas kompāniju pakalpojumus, un strauji saruka Latvijas kompāniju iegādāto TIR karnešu skaits – no 100 tūkst. gadā līdz padsmit tūkst. gadā šobrīd. Kaut arī patlaban TIR karnetes atkal var izmantot, to loma ir būtiski mazinājusies, un līdz ar to mazinājušās LA biedru bailes LA vadību kritizēt


Visu rakstu lasiet 21. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.