Šorīt nozares komersanti diskutēja par pasažieru pārvadājumiem un tūrismu, apskatot divus attīstības virzienus: lidojumu galamērķu savienojamības attīstība no Latvijas valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukiem un aviācijas infrastruktūras uzturēšana un attīstība pasažieru apkalpošanas kvalitātes paaugstināšanai.

Viens no Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014.‒2020. gadam rīcības virzieniem ir veicināt konkurētspējīgu tūrisma produktu attīstību, atbalstot jaunu, inovatīvu, ar augstāku pievienoto vērtību tūrisma produktu izstrādi, tostarp attīstot infrastruktūru tūrisma izaugsmei, norāda LAD. Augstākas pievienotās vērtības tūrisma pakalpojumu patērētāji ir maksātspējīgi ārvalstu tūristi, kas nokļūšanai uz tūrisma galamērķi galvenokārt izmanto gaisa transportu. Līdz ar to tūrisma nozare Latvijā – tāpat kā citur pasaulē ‒ ir ļoti atkarīga no gaisa transporta pieejamības un kvalitātes. Apmēram 45% (800 tūkst.) no visiem tūristiem 2016. gadā nokļūšanai Latvijā izmantoja gaisa transportu un vidēji tērēja 62 eiro diennaktī, kas ir vairāk nekā citi ceļotāji (54 eiro), liecina LAA pētījuma dati.

Šobrīd Latvijā ir divi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki, kas nodrošina komerciālus gaisa pārvadājumus ‒ Rīgā un Liepājā. Starptautiskie regulārie gaisa pārvadājumi patlaan notiek tikai no Rīgas lidostas, bet tuvāko pāris gadu laikā ir plānoti arī no Liepājas. Esošais lidojumu galamērķu tīkls un 20 lidsabiedrību darbība Rīgas lidostā 2018. gada vasarā nodrošināja 100 lidojumu galamērķus. Kaut arī Latvijas savienojamību ar Eiropas reģionālajiem centriem un Rīgas lidostas vadošo lomu Baltijas valstu aviopārvadājumu tirgū nodrošina gan pilna servisa lidsabiedrības (piemēram, Aeroflot, Lufthansa, LOT, Finnair), gan zemo cenu lidsabiedrības (piemēram, Ryanair, Wizz Air un Norwegian Air Shuttle), Rīgas lidosta un netieši arī Latvijas tūrisma nozare ir atkarīga no nacionālās lidsabiedrības AirBaltic, kas dod apmēram 55% no visiem pasažieru pārvadājumiem.

Nākotnes izaicinājums Rīgas lidostai ir tālsatiksmes lidojumu galamērķu nodrošināšana. Prioritārie tirgi, kuros varētu būt stabils pasažieru plūsmas pieprasījums no Rīgas un kas varētu veicināt lidsabiedrību interesi par regulārās gaisa satiksmes uzsākšanu no Rīgas, ir ASV, Ķīna un Kanāda. Te gan ir būtiski, lai AirBaltic piesaistītu sadarbības partneri, kas varētu nodrošināt lidojumu izpildi tālajos maršrutos. LAD ieskatā jādarbojas arī citos virzienos, piemēram, jāsaglabā reģionālo lidojumu tīkla augstu savienojamība, un jāveicina transfēra satiksme. Tāpat jāveicina sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām un tūrisma nozares uzņēmumiem.

Attiecībā uz infrastruktūru Rīgas lidostas attīstības 6. kārtas ietvaros plānota pasažieru termināla publiskās daļas paplašināšana, kas ļaus apkalpot līdz 10 milj. pasažieru gadā, sākot no 2023. gada. Šī projekta ietvaros iecerēts izbūvēt daudzfunkcionālu pasažieru apkalpošanas kompleksu, kas būs savienots ar Rail Baltica dzelzceļa staciju. Lai radītu pozitīvu pasažieru pieredzi gan Rīgas lidostā, gan arī visā tūrisma pakalpojumu ķēdē, jāuzlabo saistītie pakalpojumi (muitas un valsts robežsardzes kapacitāte, ieceļošanas vīzu pieejamība, dažādu starptautiski atpazīstamu norēķinu sistēmu iespējas, caurskatāmi taksometru pakalpojumi, kā arī citi pakalpojumi), atzīmē LAD.

Jau vēstīts, ka pērn maijā starptautiskā Rīgas Aviācijas foruma  ietvaros LAA un Satiksmes ministrija parakstīja sadarbības memorandu, kas paredz nozares un valsts pārvaldes ciešāku sadarbību aviācijas ilgtspējīgai attīstībai. Tā ietvaros ir izveidota LAD, un tiek izstrādāta Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģija.

Par LAD spriesto lasiet kādā no nākamajiem Dienas Bizness numuriem.