Vai pieļaujamais maksimālais braukšanas ātrums ar elektriskajiem skrejriteņiem būs 20 vai 25 kilometri stundā? Vai ar tiem būs atļauts pārvietoties pa velosipēdiem paredzēto infrastruktūru vai pa gājēju ietvēm gājēju ātrumā? Vai ar šiem braucamrīkiem varētu ļaut piedalīties ceļu satiksmē no 12 vai 14 gadu vecuma? Par šiem un citiem jautājumiem Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā šajā nedēļā diskutēja eksperti no Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD), Latvijas Valsts ceļiem (LVC), Valsts policijas, Valsts tiesu ekspertīžu biroja, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Rīgas domes Satiksmes departamenta un citām iesaistītajām pusēm.

«Daudzi nekritiski domājoši cilvēki izmanto elektriskos skrejriteņus, līdz ar to rodas arī negadījumi,» situāciju īsumā komentē SM Autosatiksmes departamenta direktors Visvaldis Vectirāns. Valsts policija precīzu ceļu satiksmes negadījumu uzskaiti, kuros iesaistīti elektriskie skrejriteņi, sākusi šogad. Pērn Rīgas reģionā tika konstatēti pieci līdz seši negadījumi, bet šogad augustā vien reģistrēts 21 negadījums. «Pašreizējā regulējumā nav nekādu rāmju, cilvēki uzskata, ka tas ir izklaides pārvietošanās līdzeklis, tāpēc ar to var pārvietoties alkohola vai citu apreibinošo vielu iespaidā. Šobrīd gājēji pēc būtības ir iespiesti stūrī, viņiem īsti nav kur pārvietoties,» komentēja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Viņš atzīst, ka ceļu satiksmes negadījumos, kuros iesaistīti elektriskie skrejriteņi, sekas ir diezgan smagas.

Atbalsta regulējuma ieviešanu

Šobrīd, līdzīgi kā velosipēdus, arī elektriskos skrejriteņus var reģistrēt, ja to vēlas īpašnieki, tāpēc grūti uzskaitīt, cik šādu braucamrīku ir kopumā. Pēc ekspertu domām, Rīgā kopumā tie varētu būt ap 1500. No tiem aptuveni 1000 piedāvā dažādi elektrisko skrejriteņu nomas uzņēmumi. Dienas Biznesa aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka atbalsta regulējuma ieviešanu, tomēr tam jābūt saprātīgam. «Regulējumam ir jābūt, bet tam jābūt loģiskam un ļoti pakāpeniskam, lai nenogalinātu interesi par šo pārvietošanas veidu. Manuprāt, jāregulē ātrums – 20 līdz 25 km/h ir pilnīgi pietiekami, lai efektīvi pārvietotos pilsētā. Arī braucējam ir jābūt atbildīgam par savu braukšanas stilu un negadījumiem, ja tādi rodas. Tāpat jāņem vērā infrastruktūras pieejamība, jāļauj braukt gan pa ietvi, gan veloceliņu, varbūt izņēmumu gadījumā arī pa braucamās daļas labo pusi - līdzīgi, kā to drīkst ar velosipēdi,» komentē ATOM Tech valdes priekšsēdētājs Arturs Burņins. Uz jautājumu, vai regulējums varētu ietekmēt nozares uzņēmējus, A.Burņins atzīst, ka tas atkarīgs no tā, kāds būs gala regulējums. «Šobrīd informācijas daudz, bet, kura informācija ir patiesa, nevar zināt. Protams, regulējums var arī nogalināt šo tirgu, ja ātrumu limitēs pārāk agresīvi vai iznomātājiem noteiks pārāk augstas prasības,» domā A.Burņins. Arī CityBee Latvija vadītāja Egija Gailuma piekrīt, ka ir nepieciešams regulējums, lai samazinātu bezatbildīgu braukšanu un novietošanu, kā arī identificētu lietotājus. «Līdz ar regulējumu samazinātos sūdzību skaits no sabiedrības puses par nevērīgajiem klientiem, kuri brauc neapdomīgi, neievērojot nekādus CSN noteikumus.» Viņasprāt, elektriskos skrejriteņus varētu likt vienā kategorijā ar divriteņiem un attiecīgi kontrolēt tāpat kā divriteņus. «Uzskatu, ka regulējums tieši sakārtos visu. Jo, ja visiem ir vienādi noteikumi, tad mēs zinām savu spēļu laukumu, kurā varam maksimāli veikt uzlabojumus,» norāda E.Gailuma. 

Visu rakstu lasiet 11. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.