Valsts piešķirtā finansiālā atbalsta dēļ VAS "Latvijas dzelzceļš" var tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā, tādējādi negatīvi ietekmējot valsts budžetu, šādas bažas pauž Finanšu ministrija (FM).
Pagājušajā nedēļā, 18.augustā, valdība uzklausīja FM ziņojumu par fiskālo risku deklarāciju, kurā FM paudusi bažas par iespēju, ka, ņemot vērā Eiropas Komisijas (EK) metodoloģiju, valsts sniegtā atbalsta dēļ "Latvijas dzelzceļš" varētu tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā. 2019.gadā, ņemot vērā EK kritērijus, vispārējā valdības deficītā tika iekļauta Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme", tādējādi 2020.gada valsts budžetā samazinot fiskālo telpu par 72 miljoniem eiro.
FM aģentūrai LETA norādīja, ka, gatavojot 2021.gada un vidēja termiņa budžetu, tika identificēts, ka valsts piešķirto dotāciju "Latvijas dzelzceļam" dēļ šis uzņēmums varētu tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā, tādējādi ietekmējot arī budžeta deficītu.
Lai "Latvijas dzelzceļu" iekļautu valdības budžeta deficītā, valsts atbalsta apmēram ir jāpārsniedz 50% no uzņēmuma gada apgrozījuma. Patlaban gan nav zināms, cik liels varētu būt "Latvijas dzelzceļa" 2020.gada apgrozījums, tomēr pēc "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētāja Māra Kleinberga aģentūrai LETA paustā, uzņēmuma apgrozījums šogad varētu samazināties līdz 135 miljoniem eiro. Pēc SIA "Firmas.lv" datiem, "Latvijas dzelzceļa" apgrozījums 2019.gadā bija 183,279 miljoni eiro.
No aģentūras LETA arhīva izriet, ka valdība šogad lēmusi piešķirt "Latvijas dzelzceļam" atbalstu teju 60 miljonu eiro apmērā - 32,422 miljoni eiro tika piešķirti "Latvijas dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanai, 14,225 miljoni eiro - Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai, bet 13,011 miljoni eiro finanšu līdzsvara nodrošināšanai.
"Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs informēja, ka pamatkapitāla palielināšana 32,422 miljonu eiro apmērā tika veikta, lai uzņēmums varētu pabeigt sāktos investīciju projektus, kā arī norēķināties ar bankām.
"Skatīsimies, protams, kā pabeigsim gadu vai iesākumam trešo ceturksni. Pēc trešā ceturkšņa rezultātiem skatīsimies, vai mums būs nepieciešams un cik daudz mums būs nepieciešams vēl finansējums. Tas, ka [finansējums] būs nepieciešams, ir skaidrs, jautājums - cik liels," teica Kleinbergs, skaidrojot, ka valsts finansējums būs nepieciešams tieši finanšu līdzsvara nodrošināšanai.
Viņš arī uzsvēra, ka tie noteikti vairs nebūs 13 miljoni eiro, bet mazāka summa. "Kaut kāds naudas apjoms [šogad] mums vēl būs nepieciešams. Un arī nākamajos gados, līdz 2025.gadam, "Latvijas dzelzceļa" stratēģijā un biznesa modelī plānojam, ka mums būs nepieciešams valsts atbalsts, bet apjomi katru gadu samazināsies. No 2025.gada mēs paredzam, ka mums valsts atbalsts vairs nebūs nepieciešams," stāstīja Kleinbergs.
Jautāts, vai ir aplēses, cik lielu valsts atbalstu kopumā pa šiem gadiem koncernam varētu vajadzēt, Kleinbergs atbildēja, ka pašreiz to ir grūti pateikt.
FM atzina, ka patlaban ir pāragri spriest par to, vai līdz šim valsts sniegtais atbalsts "Latvijas dzelzceļam" var kalpot par pamatu, lai šo uzņēmumu iekļautu valdības budžeta deficītā. Vienlaikus Satiksmes ministrija (SM) kā "Latvijas dzelzceļa" kapitāldaļu turētāja ir aicināta sekot līdzi uzņēmuma darbībai un sniegt analītisku vērtējumu.
Arī valdība pagājušajā nedēļā uzdevusi SM sniegt nepieciešamo informāciju un veikt analītiskos aprēķinus, lai nodrošinātu savlaicīgu fiskālā riska vadību, kas rodas no iespējamās "Latvijas dzelzceļa" klasificēšanas vispārējās valdības sektorā.
"Latvijas dzelzceļam" ir sešas meitassabiedrības - "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDz infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums "LDz loģistika".
