Satiksmes ministrijas (SM) pienākums ir sasniegt dzelzceļa projekta "Rail Baltica" mērķus visefektīvākajā veidā ar pieejamo finansējumu, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā (FM), komentējot Eiropas Revīzijas palātas pausto, ka "Rail Baltica" projekta izmaksas pēc otrā posma pabeigšanas, visticamāk, pārsniegs 23,8 miljardus eiro.

FM skaidro, ka "Rail Baltica" projekta finansēšana pamatā ir plānota, izmantojot Eiropas Savienības (ES) finansējumu - Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, Atveseļošanas fonda un Kohēzijas fonda līdzekļus, attiecīgi nodrošinot valsts budžeta līdzfinansējumu, kas tiek plānots saskaņā ar valdības pieņemtajiem lēmumiem.

Tāpat FM uzsver, ka "Rail Baltica" projekta vadību, koordināciju un sekmīgu īstenošanu nodrošina SM, kuras pienākums ir sasniegt projekta mērķus efektīvākajā veidā ar pieejamo finansējumu, primāri nodrošinot pamattrases izbūvi.

Vienlaikus FM norāda, ka būtisks priekšnosacījums projekta sekmīgai pabeigšanai ir visu projektā iesaistīto Baltijas valstu vienota un koordinēta rīcība, tostarp sarunās ar ES atbildīgajām institūcijām, kā arī pārdomāta projekta risku vadība.

LETA jau vēstīja, ka ziņojumā par Eiropas Savienības (ES) transporta infrastruktūru Eiropas Revīzijas palāta secinājusi, ka "Rail Baltica" projekta izmaksas pēc otrā posma pabeigšanas, visticamāk, pārsniegs 23,8 miljardus eiro.

Palāta secinājusi, ka ES pamattīkla pabeigšanas termiņš - 2030. gads - netiks ievērots un divu projektu izmaksas ir būtiski pieaugušas, tostarp "Rail Baltica" projekta izmaksas kopš 2020. gada ir vairāk nekā divkāršojušās.

Eiropas Revīzijas palātas 2020. gada ziņojuma sagatavošanas laikā "Rail Baltica" oficiālā izmaksu aplēse bija 5,8 miljardi eiro 2017. gada cenās. Ziņojumā palāta uzsvēra, ka izmaksas varētu pieaugt līdz septiņiem miljardiem eiro. Savukārt atbilstoši 2024. gadā veiktajai izmaksu un ieguvumu analīzei projekta kopējās izmaksas ir palielinājušās līdz 23,8 miljardiem eiro 2023. gada cenās.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. Paredzēts, ka "Rail Baltica" pirmo kārtu jāpabeidz līdz 2030. gadam.

Otrdien, 27. janvārī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē izskanēja, ka "Rail Baltica" pirmās kārtas jeb pamattrases pabeigšanai pietrūkst trīs līdz četri miljardi eiro.

"Rail Baltica" pamattrases būvniekam "E.R.B. Rail JV" 2026. gada sākumā ir nodoti 33 kilometri.

Atbilstoši "RB Rail" iepriekš vēstītajam, "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.


opējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.