To paredz Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātais Velosatiksmes attīstības plāns 2018.–2020. gadam. Eiropas Savienībā (ES) ikdienā ar velosipēdu pārvietojas vidēji 8%, kas ir ceturtais visvairāk izmantotais pārvietošanās veids aiz automašīnas, sabiedriskā transporta un iešanas kājām. Kā galvenās velotransporta priekšrocības tiek atzīmētas: ērta izmantošana, ātrums un infrastruktūras pieejamība. Latvijā aptuveni 23% iedzīvotāju ar velosipēdu pārvietojas vismaz vienu dienu nedēļā. Savukārt SM plāns paredz velobraucēju skaitu valstī palielināt, 2020. gadā sasniedzot 30% . Tomēr, lai to panāktu, nenoliedzami ir jāveic dažādi pasākumi, piemēram, jāuzlabo velosatiksmes normatīvā bāze un standarti, jāizveido vadlīnijas pašvaldību starpsavienojumiem, pētījumiem, kampaņām. Paredzēts, ka veloceliņu kopgarumam valstī un pašvaldībās 2020. gadā jāsasniedz 700 kilometri, šobrīd tas ir 624 kilometri, liecina valsts AS Latvijas valsts ceļi informācija.

##Ir priekšnosacījumi

Kopumā Latvijā apstākļi ir labvēlīgi velosatiksmes attīstībai; par to liecina realizētie projekti infrastruktūras izveidē, kā arī normatīvā regulējuma pilnveidošana. Savukārt iedzīvotāju paradumu maiņa ir ilgtermiņa process, kura ietekmēšanā loma ir velobraucēju vajadzību izpratnei, uzsver SM. Velosatiksmes politiku valstī plānots balstīt uz trīs dimensijām ‒ vides, ekonomiskās un sociālās. Šīs prioritātes ir jāievēro velosatiksmes plānošanā. Sabiedrības intereses šajā gadījumā ir globālas: centrā ir veselīga dzīvesveida cilvēks, kam nodrošināta paaugstināta mobilitāte un infrastruktūra.

Velojoslu vajadzētu tādās Rīgas centra ielās kā - Brīvības iela, Čaka/Marijas iela un Valdemāra iela, liecina Latvijas Riteņbraucēju apvienības veiktā aptauja.

Visu rakstu Jānonāk pie kopsaucēja lasiet 14.jūnija laikrakstā Dienas Bizness!