Arī Valsts kontrole (VK) Dienai atzina, ka pasažieru pārvadājumi un dzelzceļš ir identificētas kā augsta riska jomas, tādēļ tiek padziļināti sekots līdzi norisēm nozarē.

Vilcienu demonstrācijas Čehijā

Ņemot vērā Škodas grupas amatpersonu vēsturisku iesaisti vairākos skandalozos un ar korupcijas ēnu apvītos darījumos ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, Diena pagājušā gada decembrī vērsās ar jautājumiem par iepirkumu, piesaistītajiem konsultantiem, izmaksām, komisijas darbu, kā arī iepriekšējo Škodas piegādāto elektrovilcienu iepirkuma pārkāpumiem un to izvērtējuma rezultātiem arī pie satiksmes ministra Ata Švinkas un pašā ATD.

KNAB Komunikācijas daļā šonedēļ norādīja, ka par konkrēto teju 90 miljonu eiro vērto bateriju elektrovilcienu iepirkumu birojs turpina pārbaudi. Līdz pārbaudes noslēgumam KNAB no plašākiem komentāriem atturas. Savukārt VK Komunikācijas daļas speciāliste Austra Stupele Dienai uzsvēra, ka, neskatoties uz to, ka pasažieru pārvadājumi un dzelzceļa projekti ir augsta riska jomas, VK šogad neplāno veikt revīziju par SM pārraudzītajiem elektrovilcienu iepirkumiem. VK revīzija esot plānota par Rail Baltica projektu, taču revīziju plāni varot mainīties.

ATD gan atbildēja uz Dienas uzdotajiem jautājumiem saistībā ar minēto iepirkumu, tomēr jāatzīst, ka ATD pārstāvji izvēlējušies savdabīgu stratēģiju, uz jautājumiem atbildes sniedzot tikai daļēji un attiecībā uz vairākiem jautājumiem vispār norādot, ka   informācija ir jāmeklē Elektronisko iepirkumu sistēmā (www.eis.gov.lv).

Savukārt uz jautājumu – kā tika nodrošināts, ka iepirkuma komisija netiek pakļauta spiedienam, – ATD pārstāvis Viktors Zaķis norādīja: "ATD ir izveidota un nepārtraukti pilnveidota iekšējās kontroles sistēma, kuras darbības pamatprasības – tostarp, bet ne tikai – ir darbība sabiedrības interesēs, nodrošinot labu pārvaldību, darbība atbilstoši pasūtījuma un deleģēšanas līgumos noteiktajai kompetencei, kā arī iespējamo korupcijas un interešu konflikta izveidošanās risku novēršana. Iepirkuma komisijas locekļi un eksperti visā iepirkuma gaitā nodrošināja konfidencialitātes un ierobežotas pieejamības informācijas lietošanas un aprites prasību ievērošanu, kā arī rīkojās atbilstoši Publisko iepirkumu likuma un profesionālās ētikas pamatprincipu prasībām."

Ņemot vērā, ka publisku starptautisko rezonansi ieguva informācija par Škodas grupas iespējamiem mēģinājumiem ietekmēt Helsinku tramvaju iepirkumu, ATD tika jautāts, vai, kad un kādā līmenī iepirkuma norises laikā notika tikšanās ar Škodas pārstāvjiem. ATD apstiprināja ne vien Iepirkuma komisijas rakstveida saziņu ar iepirkuma pretendentu, bet arī klātienes tikšanos, kas 2025. gada jūlijā notikusi Čehijā. Latvijas delegācijai vilcienu rūpnīcas apmeklējumu un demonstrāciju Čehijā organizējusi AS Pasažieru vilciens (PV) un Škoda. V. Zaķis, neminot konkrētas personas, kas piedalījās delegācijā, norādīja, ka tajā bija pārstāvji no LDZ, PV, Satiksmes ministrija (SM) un ATD.

Savukārt uz jautājumu, kādi bija citu iepirkuma dalībnieku finanšu piedāvājumi un galvenās atšķirības salīdzinājumā ar Škodas piedāvājumu, ATD pārstāvji norādīja – informācija ir pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā pasūtītāja pircēja profilā pie konkrētā iepirkuma. Vienīgais pretendents, kurš iesniedza finanšu piedāvājumu, bija personu apvienība Konsorcium Škoda Transportation – Škoda Vagonka.

ATD tika lūgta arī skaidrot, vai ir veikta neatkarīga tehniskā ekspertīze par piedāvāto bateriju elektrovilcienu atbilstību Latvijas infrastruktūrai un, ņemot vērā iepriekšējos publiskos skaidrojumus par nepieciešamību izbūvēt speciālu infrastruktūru šiem vilcieniem, kādas būs tās izmaksas un no kādiem finanšu avotiem tās tiks segtas. ATD pārstāvji norādīja, ka pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma Ricardo eksperti ir veikuši izvērtējumu par bezemisiju vilcienu vilces tehnoloģijām, ņemot vērā Latvijas dzelzceļa infrastruktūru un izaicinājumus Eiropas Savienības uzstādīto mērķu par SEG samazināšanu sasniegšanai. V. Zaķis norādīja, ka kopējais BEMU vilcienu projekta īstenošanai (vilcienu iegādei un uzlādes infrastruktūrai) pieejamais finansējums ir 123 miljoni eiro, t. sk. Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums 104,6 miljoni eiro un nacionālais finansējums 18,4 miljoni eiro.

Uz jautājumu, kā ATD veiks un nodrošinās līguma izpildes uzraudzību, lai garantētu termiņu un kvalitātes prasību ievērošanu, V. Zaķis atbildēja, ka: "ATD nodrošinās līguma uzraudzību atbilstoši līgumā noteiktajam. Papildus ATD 2026. gada sākumā izsludinās iepirkumu Inženiera (tehniskās uzraudzības) pakalpojuma sniegšana bateriju akumulatoru elektrovilcienu vienību (BEMU) piegādē, lai tajā izvēlētais piegādātājs kopā ar ATD projekta vadības grupu veiktu pastāvīgu līguma uzraudzību."

Švinka ar Škodu tiekas pasākumos

Jāatzīst, ka arī satiksmes ministrs A. Švinka bija izvēlējies līdzīgu atbilžu stilu kā ATD, būtībā aicinot uz virkni uzdoto jautājumu atbildes meklēt pašai Dienai Elektronisko iepirkumu sistēmā www.eis.gov.lv, nevis sniedzot konkrētas atbildes.

Uz jautājumu, kādu uzraudzību kā kapitāldaļu turētājs SM ir veikusi iepirkuma procesā, lai nodrošinātu caurskatāmību un mazinātu koruptīvus riskus, ministrs norādīja, ka SM kā kapitāldaļu turētājs veic uzraudzību, ievērojot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, Komerclikumu un citus ārējos normatīvos aktus, kas reglamentē kapitāla daļu pārvaldības jautājumus un OECD vadlīnijas, bez tiešas iejaukšanās ATD iepirkumu komisijas darbā.

Attiecībā uz to, vai A. Švinka kopš stāšanās amatā pats ir oficiāli vai neoficiāli ticies ar Škoda Group pārstāvjiem vai to piesaistītajiem konsultantiem un, ja – jā, kad šīs tikšanās notikušas, kas tajās piedalījās un vai patiesībai atbilst informācija, ka viņš šādu tikšanos esot organizējis arī ar premjeri, viņš norādīja: "Nē, neesmu organizējis oficiālas vai neoficiālas tikšanās ar Škoda Group pārstāvjiem vai to piesaistītajiem konsultantiem. Man nav informācijas par premjeres iespējamām tikšanām ar minētajiem pārstāvjiem."

Pēc viņa apgalvotā, tikšanās ar Škoda Group pārstāvjiem viņam ir notikušas tikai publiskos pasākumos, kā, piemēram, Investoru padomes sēdē un BEMU vilcienu iepirkuma atklāšanas pasākumā.

Diena ministram arī jautāja, vai SM ir izvērtējusi Helsinku tramvaju iepirkuma pieredzi, kur Škoda Group pārstāvji it kā mēģinājuši ietekmēt iepirkuma komisijas darbu, uz to A. Švinka norādīja to pašu, ko uz jautājumiem par kopējo procesa uzraudzību, ka SM kā kapitāldaļu turētājs ir veikusi un veic uzraudzību, tikai ievērojot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, Komerclikumu un citus ārējos normatīvos aktus, kas reglamentē kapitāla daļu pārvaldības jautājumus un OECD vadlīnijas, bez tiešas iejaukšanās ATD iepirkumu komisijas darbā.

Savukārt vaicāts, kā viņš kā atbildīgais nozares ministrs sekos līdzi procesam, lai nepiedzīvojam kārtējo Škodas vilcienu sāgu Latvijā, A. Švinka solīja, ka viņš kā nozares ministrs sekos līdzi, lai process noritētu atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem un ievērojot normatīvajos aktos noteiktās pilnvaras. Viņš uzsvēra, ka SM ir izveidojusi uzraudzības mehānismus, kā arī regulāru atskaišu un kontroles sistēmu. "Man ir būtiski nodrošināt, lai iepirkumu un līgumu izpilde notiktu savlaicīgi un kvalitatīvi, saskaņā ar Iepirkumu likuma prasībām," atbildēja A. Švinka.

Tāpat Diena interesējās, kad gaidāms PV un SM oficiālais izvērtējums par iepriekšējā elektrovilcienu iepirkuma pārkāpumiem no Škodas kā piegādātāja puses un kāda soda nauda tikusi piemērota piegādātajām, un vai SM ir vērtējusi tās samērīgumu. A. Švinka atzina, ka PV joprojām nav veicis pilnu norēķinu ar elektrovilcienu piegādātāju – ir ieturēts gala maksājums, kas atbilst maksimāli iespējamajam līgumā paredzēto soda sankciju apmēram. Vienlaikus pastāvot iespēja, ka lēmums var tikt apstrīdēts tiesvedībā, "tādēļ tam jābūt rūpīgi pamatotam, lai novērstu riskus par papildu izdevumiem valstij". Saskaņā ar noslēgto vienošanos pēdējais, 32. Škoda EV16 elektrovilciens bija jāpieņem līdz 2024. gada 31. jūlijam, taču faktiskā piegāde notika 2024. gada 13. novembrī.

Škoda Vagonka ir iesniegusi atzinumu, kurā norādīts, ka Ukrainas kara izraisītā negatīvā ietekme uz piegādes ķēdēm un ražošanas procesu ir saglabājusies visā līguma izpildes periodā. Atzinumā esot sniegta detalizēta informācija par konkrētiem apstākļiem un to ietekmi uz līguma izpildi. Tāpēc PV izvērtējot iesniegtos argumentus un visus ar piegādes kavējumu saistītos apstākļus. "Izvērtēšanas process ir noslēguma fāzē. Tikai pēc pilnīgas juridiskās un faktisko apstākļu analīzes tiks pieņemts pamatots lēmums par soda sankciju piemērošanu, to apmēru un samērīgumu," sacīja satiksmes ministrs.

Jautāts, vai ir veikts neatkarīgs audits par iepriekšējo Škodas elektrovilcienu defektiem un garantiju izpildi, A. Švinka skaidroja, ka, lai izvērtētu Škoda Vagonka iesniegtos argumentus, PV ir piesaistījis auditorkompāniju PricewaterhouseCoopers un Jāņa Kārkliņa advokātu biroju, lai nodrošinātu juridiski pamatotu un objektīvu izvērtējumu.

Savukārt atbildi uz jautājumu, kā ministrija rīkosies, ja Škoda arī jaunajā iepirkumā atkārtoti nespēs ievērot termiņus vai piegādās vilcienus ar sistemātiskām tehniskām problēmām, un vai tiek pieļauta līguma laušana vai citi būtiski tiesiski soļi, ministrs būtībā aicināja atkal meklēt EIS vietnē: "SM rīkosies atbilstoši deleģējuma līgumam, un par BEMU līguma izpildi ir atbildīga ATD. ATD BEMU Iepirkuma dokumentācija, tai skaitā iepirkuma līguma projekts, ir publiski pieejama un aplūkojama Elektronisko iepirkumu sistēmā www.eis.gov.lv ATD pircēja profilā pie konkrētā iepirkuma."

Savukārt vaicāts, vai ir skaidrība, kas un kā nodrošinās vilcienu remontdarbus un servisu, – vai līgums paredz, ka to nodrošina Škoda, vai ATD/ SM/ PV šiem darbiem meklēs citu pakalpojumu sniedzēju, un kādas izmaksas paredzētas elektrovilcienu apkopei un servisam, A. Švinka norādīja, ka "vilcienu uzturēšanu un remontus nodrošinās pārvadātājs (PV), savukārt garantijas remontus veiks ražotājs", taču uz jautājumu par potenciālajām izmaksām netika atbildēts.

Neviennozīmīga reputācija

ATD organizētajā teju 90 miljonu eiro vērtajā konkursā uzvarēja Škoda Group, kas pārstāv Škoda Transportation un Škoda Vagonka konsorciju. Škodai līdz 2029. gadam būs jāpiegādā Latvijai deviņi bateriju elektrovilcieni. Papildu bažas par konkursa norisi un arī pašu līguma izpildi rada fakts, ka gan Latvijā, gan citās valstīs Škodas vārds bijis iesaistīts dažādos skandalozos gadījumos, tostarp aizdomās par korupciju vai mēģinājumiem ietekmēt iepirkumu norisi. Vēl pagājušā gada nogalē Helsinku reģiona sabiedriskā transporta operators (Pääkaupunkiseudun Kaupunkiliikenne Oy) izslēdza Škoda Transtech no dalības iepirkumā par vairāk nekā 60 jaunu zemās grīdas tramvaju iegādi. Vieni no galvenajiem iemesliem bija tieši neuzticamība Škoda Transtech saistībā ar iepriekšējiem projektiem, kā arī neatbilstoši uzņēmuma ietekmes mēģinājumi iepirkuma procesā. Škoda Transtech gan pārmetumus noraidīja un komisijas lēmumu apstrīdēja.

Arī Latvijā publiskajos iepirkumos Škoda ir zināma ar neglaimojošu vēstures bagāžu. 2018. gada nogalē KNAB, sadarbojoties ar Polijas tiesībsargājošajām iestādēm, sāka kriminālprocesu par iespējamu kukuļdošanu un naudas atmazgāšanu saistībā ar Rīgas satiksmes trolejbusu, autobusu un tramvaju iepirkumiem. KNAB veica kratīšanas un aizturēja vairākas personas, tostarp Škoda Transportation amatpersonu Vladislavu Kozaku, kā arī Rīgas satiksmes darbiniekus un uzņēmējus. Lietā figurē arī būvuzņēmēja Māra Martinsona vārds, kurš pirmajā instancē par krāpšanu notiesāts arī bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļošanas lietā. Kopējā kukuļos potenciāli samaksātā summa Rīgas satiksmes iepirkumos tiek lēsta ap 13,5–20 miljoniem eiro.

Savukārt nesenā pagātnē ir skandāls ar Škoda Vagonka ražotajiem elektrovilcieniem,  ar kuriem pasažieru pārvadājumus Pasažieru vilciens (PV) sāka 2023. gada decembrī. Kopumā iepirkumā tika pasūtīti 32 elektrovilcieni, kuru kopējās iepirkuma izmaksas pārsniedz 250 miljonus eiro. Taču arī šajā projektā vilcienu ekspluatācijā pirmajos mēnešos bija neskaitāmas ķibeles. Škoda Vagonka kavēja gan līguma izpildes termiņus un jauno vilcienu piegādes, gan arī, sākot vilcienu ekspluatāciju, tika konstatētas dažādas nepilnības, par ko ierosinātas pārbaudes. Toreizējais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie) solīja tiesāšanos, kā arī ierosināja dažādas pārbaudes par šo iepirkuma un līguma izpildi.

"2025. gada VK nozares analīzē pasažieru pārvadājumi un dzelzceļš ir identificētas kā augsta riska jomas, tādēļ padziļināti sekojam līdzi norisēm, un ir pieprasīta informācija ārpus revīzijas par atsevišķiem aspektiem," tagad Dienai norādīja A. Stupele. Taču VK Dienai atturējās komentēt situāciju, ka valsts atkārtoti noslēgusi teju 90 miljonu eiro vērtu iepirkumu ar piegādātāju, kurš jau iepriekš nav ievērojis piegāžu termiņus un piegādājis vilcienus ar būtiskiem defektiem. A. Stupele uzsvēra, ka tieši SM un ATD uzdevums esot izvērtēt iepriekšējā elektrovilcienu iepirkumā gūto pieredzi/mācības un ņemt tās vērā. Vaicāta, vai piegādātāja reputācijai un iepriekšējai dalībai korupcijas lietās būtu jākalpo kā kritērijam šāda mēroga publiskajos iepirkumos, Stupele atbildēja, ka iepirkumu pretendentu izslēgšanas iemesli ir noteikti Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrajā daļā. Minētajā normā tai skaitā regulēti gadījumi par izslēgšanu, ja pretendents vai tā pārstāvis ir atzīts par vainīgu regulējumā uzskaitītajos noziedzīgajos nodarījumos (42. panta otrās daļas 1. punkts), kā arī ja tas nav pildījis ar pasūtītāju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, publisko partneri vai publiskā partnera pārstāvi noslēgtu iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos (42. panta otrās daļas 10. punkts). Līdz ar to aktuāls jautājums, vai bateriju elektrovilcienu iepirkumā tika vērtēta iepriekš noslēgto līgumu saistību izpilde un partnera riski.

Bateriju elektrovilcienu iepirkuma kontekstā interesanti, ka 2026. gada janvāra sākumā Čehijas medijos parādījušās ziņas, ka miljardieris, viens no Čehijas bagātākajiem cilvēkiem un bijušais Škoda Transportation līdzīpašnieks Tomašs Krseks, turpina attīstīt savu akumulatoru un zaļās enerģijas biznesu, sadarbojoties ar vēl vienu Latvijā bēdīgi slavenu čehu biznesmeni Vojtehu Kačenu, kurš ir apsūdzētais un Latvijā tiek tiesāts krimināllietā par iespējamu liela mēroga krāpšanu grupā. Apsūdzību prokuratūra uzrādījusi par mēģinājumu izkrāpt vairāk nekā 40 miljonu eiro vērtās Latvijas ķīmiskās rūpniecības uzņēmuma Olainfarm (tagad Olpha) akcijas. Tas Latvijā jau nodēvēts par lielāko reiderisma mēģinājumu, kurā, visticamāk, vadošā loma bijusi tieši Čehijas pilsoņiem. Intervijā Forbes tolaik V. Kačena atzina, ka aiz plānotā tā sauktā "darījuma" bijusi tieši T. Krseka nauda un arī pats T. Krseks vairākos enerģijas uzņēmumos Latvijā vēsturiski bijis īpašnieks. Arī šajā gadījumā Latvijas medijos izskanējusi informācija, ka čehi, izmantojot arī savu ārlietu diplomātiskā dienesta palīdzību, mēģinājuši ietekmēt Olainfarm īpašnieku maiņas procesu, izdarot arī spiedienu uz politiķiem un ministriem, savu advokātu un Čehijas vēstnieces pavadībā dodoties pat vizītē pie toreizējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna. Ar J. Bordānu saistītais advokātu birojs Wall tolaik pats pārstāvēja vienu no mantiniecēm. Arī šobrīd joprojām publiski izskan bažas par mēģinājumiem ietekmēt tiesas procesu, apsūdzētajiem Rīgas pilsētas tiesai pārmetot pārlieku mazas telpas, kā arī veicot ar tiesnesi nesankcionētu materiālu izdalīšanu tiesas zālē.

Šajā krimināllietā par krāpšanu apsūdzēts arī Prudentia valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Kārlis Krastiņš. Tieši Prudentia pakalpojumus valsts vēsturiski izmantojusi dažādos nacionāla līmeņa jautājumos, piesaistot gan kā konsultantus airBaltic, gan Liepājas metalurga  un pat Parex bankas restrukturizācijā. Savukārt uz jautājumiem, vai un kādi konsultanti piesaistīti ATD organizētajā bateriju elektrovilcienu iepirkumā un kādas bijušas to konsultāciju izmaksas, ne satiksmes ministrs Atis Švinka, ne ATD laikrakstam Diena neatbildēja. Saskaņā ar Sorainen publiskoto informāciju tieši šis konsorcijs sniedzis juridisko atbalstu Škoda Transportation un Škoda Vagonka konsorcijam, piedaloties konkursā par pirmo bateriju elektrovilcienu piegādi Latvijā.

Ar jautājumiem par ATD rīkotā bateriju iepirkuma norisi un līguma izpildes garantijām Diena vērsās arī pie Škodas, taču arī šie jautājumi vairāku nedēļu laikā tā arī palikuši neatbildēti.