To sarunā ar Dienas Biznesu norāda AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Nogene (Paavo Nõgene). Kompānija šogad atzīmē 30. jubileju, bet Rīgas‒Stokholmas līnijai paliek 13 gadi.

Fragments no intervijas

airBaltic tiek saukts par Latvijas nacionālo lidsabiedrību. Kā Tallink tiek uztverts Igaunijā, kā cilvēki to uzlūko?

Patiesībā Tallink ir lielākā Igaunijas kompānija ar 950 milj. eiro ieņēmumiem pērn. Esam lielākais darba devējs. Kompānijai ir 7500 darbinieku, esam labākais darba devējs privātajā sektorā, kā pērn atklāja (Kantar Emor) pētījums. Pirmo vietu kopumā ieņēma valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia. Tallink ir sava veida nacionālais mantojums. Uzņēmums attīstījās ļoti strauji, 2006. gadā Tallink nopirka Silja Line – somu nacionālo mantojumu.

Kuri ir galvenie notikumi kompānijas attīstībā 30 gados?

Galvenais ir tas, ka Tallink ir investējis 1,5 miljardus eiro flotē. Esam uzbūvējuši vairākus jaunus kuģus. Romantika (kursē maršrutā Rīga‒Stokholma) faktiski bija pirmais jaunais kuģis, tad nāca Victoria, Baltic Queen, Galaxy, Baltic Princess. Tad sekoja Star, Superstar, kas bija paredzēti pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšanai Tallinas‒Helsinku maršrutā, un tagad tur tiek izmantots Megastar, kas ir videi draudzīgākais un efektīvākais kuģis enerģijas patēriņa ziņā Baltijas jūras reģionā. Tas izmanto sašķidrināto dabasgāzi (LNG), kas ir tīrākā šobrīd pieejamā degviela, ko var izmantot jūras pārvadājumos. Pirms nedēļas paziņojām, ka būvēsim otru, Megastar līdzīgu LNG kuģi Tallinas‒Helsinku maršrutam. Tas viss ir stāsts par ļoti ātru attīstību 30 gadu laikā. Jaunais kuģis, kas būs gatavs 2021. gada beigās vai 2022. gada sākumā, palielinās mūsu kapacitāti šajā maršrutā attiecībā gan uz pasažieriem, gan uz kravu pārvadātājiem. Mums šajā savienojumā būs par 1,7 milj. pasažiervietām gadā vairāk, un redzam, ka šis bizness augs nākamajos 10 gados.

Skatāmies, kas notiek ar Rail Baltica (RB) projektu. Kad tas būs gatavs pēc sešiem gadiem, tas sāksies Mūgas ostā (Tallinā). Mums tur ir kravu pārvadājumu maršruts Mūga‒Vuosāri (Helsinki). Mums ir jābūt gataviem, pirms RB ir gatavs. Tagad mums tur ir viens kuģis kravu pārvadājumiem, bet ir skaidrs, ka būs nepieciešama papildu kapacitāte, un mēs šobrīd meklējam jaunu kuģi. Mūsu mērķis ir audzēt kompānijas pamatbiznesu, kas ir jūras pārvadājumi, bet skatāmies, ko varam darīt arī krastā. Kompānijai ir viesnīca Rīgā, viesnīcas Tallinā, ir daži modes preču veikali Igaunijā, bet pamatbizness paliks jūras pārvadājumi. (Pērn Tallink iegādājās Esprit, Vero Moda, Jack&Jones un Benetton franšīzes. Šobrīd Tallink ir franšīzes tiesības pārvaldīt šo zīmolu veikalus Igaunijā. Kopumā ir seši veikali Tallinā un Tartu, kurus pārvalda Baltic Retail, Tallink Grupp meitas uzņēmums. Patlaban Tallink izvērtējam iespējas papildināt veikalu un franšīzu (ne tikai modes) skaitu arī nākotnē ‒ DB).

Kādi ir Megastar ieviešanas rezultāti skaitliskā izteiksmē?

Pērn – tāpat kā visi citi – cīnījāmies ar augstām degvielas cenām. Megastar patērē par 30% mazāk degvielas – naudas izteiksmē ‒ salīdzinājumā ar Star, kas kursē tajā pašā maršrutā un izmanto dīzeļdegvielu. Turklāt Megastar ar 2800 pasažieru vietām ir par 30% lielāks nekā Star. Tā kā kuģis ir jauns, moderns, inovatīvs, klientu tēriņi uz kuģa ir par 20% lielāki salīdzinājumā ar Star. Kravām – vieglajām un smagajām automašīnām – ir paredzēti 3800 līnijmetri salīdzinājumā ar 2000 līnijmetriem uz Star. Tam visam ir pozitīva finansiāla ietekme. Vēl viena lieta – mums ir arī jāaizsargā Baltijas jūra, jādomā par vidi, un LNG ir tīrākā degviela, ko varam izmantot. Tādēļ nākamie kuģi, ko būvēsim, visticamāk, izmantos LNG.

Lai gan esat biržā kotēta kompānija, ko varat atklāt par nākotnes plāniem?

Mans personiskais viedoklis ir, ka Tallink vajadzētu uzbūvēt jaunu kuģi katrus 3‒4 gadus, lai saglabātu augstu pakalpojumu līmeni. Megastar sāka darbību pirms diviem gadiem, jaunais LNG kuģis sāks darbību 2022. gadā. Redzēsim, kas notiks 2025., 2026. gadā. Nekādi lēmumi vēl nav pieņemti, bet mūsu mērķis ir uzturēt floti pēc iespējas jaunāku, lai apmierinātu augstās klientu prasības.

Kas notiks ar vecajiem kuģiem – pārdosiet vai paturēsiet, palielinot kapacitāti?

Tas atkarīgs no tirgus. Ja, piemēram, Rīgas‒Stokholmas tirgus augs, kādu dienu – mēs ceram – tas būs gatavs nomainīt kuģi Isabelle. Šobrīd tirgus tam nav gatavs. Tādēļ, ieguldot vairākus milj. eiro, atjaunojām Isabelle, lai saglabātu to labā tehniskā stāvoklī un atjaunotu pasažieru izmantotās telpas. Tagad, atrodoties uz kuģa Romantika, varu teikt, ka Isabelle ir romantiskāka nekā Romantika (otrs kuģis Latvijas‒Zviedrijas savienojumā ‒ DB). (Smejas.) Man savā ziņā patīk retro stils, un Isabelle nemaz nav tik vecs kuģis – (tam ir tikai) 30 gadi. Silja Symphony un Silja Serenade, kas kursē starp Helsinkiem un Stokholmu un ir sava veida leģendas, ir tajā pašā vecuma grupā. Tādēļ jautājums drīzāk ir par to, kā saglabājam savus kuģus labā tehniskā stāvoklī un cik tajos ieguldām (nevis par to vecumu), lai tos atjaunotu, kā arī atjaunotu restorānus, veikalus, pasažieriem domātās telpas. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Isabelle no iekšpuses izskatās daudz labāk nekā no ārpuses.

Visu rakstu lasiet 18. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.