Balstoties uz Dzelzceļa likumu, Satiksmes ministrija izstrādājusi Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018.–2022. gadam 

Notikusi arī Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) biedru sapulce, kurā tika izskatīts Indikatīvā plāna projekts. Plāns tagad jāskata Ministru kabinetam, kuram, to apstiprinot, ir iespēja ne tikai vārdos, bet darbos skaidri demonstrēt, ka transports un loģistika ir patiešām būtisks tautsaimniecības sektors, kura stabilitāte un paredzamība ļauj funkcionēt un pelnīt visai Latvijas ekonomikai.

«Mērķis ir definēt valsts prasības dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, kā arī – mehānismu, kā saskaņā ar ES direktīvu nodrošināt pārvaldītāja finanšu līdzsvaru un nozares stabilitāti,» stāsta satiksmes ministrs Uldis Augulis, uzsverot, ka «Satiksmes ministrija un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) sanāksmē iepazīstināja ar kopīgi rastu risinājumu, kas paredz nodrošināt nozarei paredzamību piecu gadu periodā. Apņemoties pat gadījumā, ja mainās kravu pārvadājumu apjomi, nepaaugstināt infrastruktūras lietošanas maksu un saglabāt to 2018.gadā spēkā esošajā līmenī. Gadījumā, ja infrastruktūras maksas ieņēmumi tādējādi nesegs tās uzturēšanas izmaksas, Indikatīvais plāns paredz mehānismu, kā nodrošināt finanšu līdzsvaru infrastruktūras pārvaldītājam».

«Pamatojoties uz Satiksmes ministrijas izstrādāto indikatīvo plānu, tiks noslēgts VAS Latvijas dzelzceļš daudzgadu līgums ar valsti, kas paredz, ka infrastruktūras maksa nedrīkst pieaugt līdz 2022. gadam vairāk kā inflācijas apjomā, tātad tā tiek iesaldēta reālajās cenās,» skaidro LDz viceprezidents Aivars Strakšas, uzsverot, ka «transporta pakalpojumu eksporta nozares apjoms gadā ir vismaz pusmiljards eiro un tam ir liela ietekme uz valsts maksājumu bilanci, tranzīta attīstībai ir liela nozīme visā Latvijas ekonomikā, tai skaitā valsts budžetā, nodokļu ieņēmumos cilvēku nodarbinātībā. Lai šai nozarei piešķirtu stabilitāti, ir jānoņem nenoteiktība, kuru rada tas, ka infrastruktūras maksa ir tiešā saistībā ar kravas pārvadājumu apjomu. Samazinoties kravu pārvadājumu apjomiem, palielinās infrastruktūras maksa, kam ir destruktīva ietekme uz tirgu. Lai šo nenoteiktību novērstu, Satiksmes ministrija piedāvā noslēgt daudzgadu līgumu ar valsti, iesaldējot infrastruktūras maksu».

##Novērtē stabilitāti

LTBA biedri novērtēja šādu pieeju, atzīstot, ka paredzamība vairāku gadu griezumā nozarei esošajos ekonomiskajos apstākļos ir ļoti būtiska.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis teic, ka «mums, ostām, ar dzelzceļu viedoklis sakrīt. Liepājas ostas kompānijām ir svarīgi, lai pārvadājumu izmaksas un cena būtu prognozējama un konkurētspējīga. Daudzgadu līgums ir tāds risinājums. Tranzīta jomā līgumi tiek slēgti krietnu laiku uz priekšu. Liepājas ostai īpaši aktuālas ir graudu kravas, arī šeit līgumu slēgšana nesakrīt ar ražas sezonu un kalendāro gadu. Faktiski jau pavasarī tiek slēgti līgumi par kravām, kas uz ostu atnāks ne tikai tā paša gada rudenī, bet arī nākamā gada pavasarī. Tāpēc ir ļoti svarīgi redzēt prognozējamās izmaksas arī nākamā gada periodā. Prognozējamība ļauj plānot investīcijas, būvēt noliktavas, investēt tehnikā».

Arī Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš norāda: «Ja dzelzceļš un valsts var panākt risinājumu, kura rezultātā infrastruktūras maksa tiek piefiksēta un kļūst prognozējama, tad tas ir absolūti pareizi. Valstij un dzelzceļam šis jautājums ir jāatrisina.»

Visu rakstu Uz pieciem gadiem plāno iesaldēt dzelzceļa infrastruktūras maksu lasiet 12. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.