Elektromobiļu skaita pieaugums pagaidām saglabā augšupejošu tendenci, eksperti norāda, ka interese par elektroauto iegādi pēc valsts atbalsta beigām ir pat nedaudz lielāka, nekā cerēts.
Šobrīd Latvijā reģistrēti vairāk nekā 13 tūkstoši elektromobiļu, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati. Lai gan šobrīd valsts atbalsta trūkums datos vēl neatspoguļojas, nozares pārstāvji ir vienisprātis - šis faktors bremzēs ilgtspējīga transporta attīstības tempu. Pašlaik tiek prognozēts, ka visvairāk tas ietekmēs budžeta klases auto segmentu, kur atbalsts veidoja būtisku daļu no kopējās pirkuma summas.
Daudz darāmā
Elektrotransporta attīstība turpinās, taču valsts atbalsta trūkums šo izaugsmes tempu varētu nedaudz samazināt, norāda ilgtspējas eksperts Edgars Kudurs. “Līdzšinējā atbalsta programma strādāja ļoti labi, tāpēc uzskatu, ka līdzīgas vai tāda paša tipa programmas turpināšana būtu loģisks un efektīvs solis. Latvijā ir viens no vecākajiem autoparkiem Eiropā, taču interese par elektroauto iegādi ik gadu pieaug, tāpat kā sabiedrības izpratne par šo auto priekšrocībām. Zemākas lietošanas un apkopes izmaksas, kā arī tādi bonusi kā bezmaksas autostāvvietas un ekspluatācijas nodokļa nepiemērošana turpina veicināt elektroauto popularitāti. Arī uzlādes staciju infrastruktūra attīstās strauji, tādēļ ar pēdējo piecu gadu laikā ražotu elektroauto jau šobrīd var brīvi pārvietoties pa visu Latvijas teritoriju, neuztraucoties par uzlādes pieejamību.
Pozitīvi, ka jaunās uzlādes stacijas kļūst arvien jaudīgākas, līdz ar to samazinās uzlādei nepieciešamais laiks. Tomēr, lai brauktgribētāju skaits turpinātu augt, vēl daudz darāmā. Piemēram, nepieciešami uzlādes punkti daudzdzīvokļu namu pagalmos,” spriež E.Kudurs.Ilze Brauna, AUTOBRAVA Motors pārstāve, piekrīt - subsīdiju neesamība īstermiņā samazinās jaunu elektroauto iegādes apjomus, īpaši privātpersonu segmentā. “Valsts atbalsts bija ļoti efektīvs instruments, kas palīdzēja pircējiem pārvarēt psiholoģisko un finansiālo barjeru, izvēloties savu pirmo elektroauto. Lai gan Latvijas elektroauto tirgus pēdējos gados ir piedzīvojis strauju izaugsmi, pēc programmas beigām attīstības temps kļūst mērenāks. Tas ir loģiski, jo daļa pircēju nogaida, cerot uz jaunu atbalsta kārtu. Kopumā gan jāsaka, ka ilgtermiņā tirgus galvenie attīstības virzītāji būs citi - tehnoloģiju pieejamība, uzlādes infrastruktūra un uzņēmumu pāreja uz ilgtspējīgāku auto parku. Eiropas mērogā redzams, ka valstīs, kurās akcents likts uz nodokļu stimuliem, tirgus turpina stabili augt arī bez tiešām subsīdijām,” norāda I.Brauna.
Jāmērķē stratēģiski
Valsts atbalsts bija viens no būtiskākajiem faktoriem, kas iedrošināja cilvēkus pieņemt lēmumu par elektroauto iegādi, tomēr tā fragmentārais un īstermiņa raksturs neveicināja ilgstošu tirgus attīstību, atzīmē Izīda Gerkena, Møller Mobility Group Baltijas reģiona vadītāja. “Interese par elektroauto pēdējos gados Latvijā būtiski augusi, taču cilvēki kļūst arī praktiskāki un racionālāki savās izvēlēs. Pirms pieņemt lēmumu, patērētāji rūpīgi izvērtē auto veiktspēju, uzlādes iespējas ārpus pilsētām un uzturēšanas izmaksas. Līdz ar to pilsētu iedzīvotāji biežāk izvēlas elektroauto, lai pārvietotos ikdienā, savukārt reģionos priekšroka vēl arvien tiek dota uzlādējamiem hibrīdauto vai efektīviem iekšdedzes dzinēju modeļiem. Šajā kontekstā valsts atbalsta mehānismiem nākotnē vajadzētu kļūt daudzveidīgākiem un stratēģiski mērķētiem. Efektīvs risinājums būtu, piemēram, nodokļu atvieglojumi vai atbrīvojumi uzņēmumiem, kas izvēlas elektroauto vai hibrīdauto autoparkus. Šāds modelis veiksmīgi darbojas Lietuvā, kur uzņēmumiem ir iespēja atgūt PVN par elektroauto līdz 50 000 eiro vērtībā. Tas ir būtisks stimuls, kas veicina uzņēmumu motivāciju pāriet uz videi draudzīgu transportu,” teic I.Gerkena, piebilstot, ka nozīmīgs solis plašākas sabiedrības iesaistīšanā pārejā uz zaļāku mobilitāti varētu būt arī atbalsts lietotu elektroauto iegādei.“Tas palīdzētu padarīt videi draudzīgus transportlīdzekļus pieejamus cilvēkiem ārpus lielajām pilsētām un ar plašāku ienākumu amplitūdu. Vienlaikus būtiski ir arī turpināt ieguldīt uzlādes infrastruktūrā - īpaši reģionos, kur joprojām trūkst ātrās uzlādes staciju. Tas dotu pārliecību, ka elektroauto ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī praktiski izmantojams ikdienā visā Latvijā,” domā I.Gerkena.
Visu rakstu lasiet 9.decembra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
