Uz sēdi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) bija iesniegusi kopumā 11 priekšlikumus izmaiņām grozījumos likumā par ostām, uz kuriem sēdes laikā arī tika prezentētas atbildes no Satiksmes ministrijas (SM) puses.

Sēdē SM, ostu komersantu un pašvaldību pārstāvjiem izdevās rast kompromisu tādos jautājumos kā visu līgumu un tiesību pārņemšana, nemainot esošos nosacījumus, konceptuāli izdevās vienoties par ostu sadarbības padomes izveidi, kas pēc lielo ostu pārveidošanas par kapitālsabiedrībām spētu ar padomdevēja funkciju atbalstīt jaunizveidoto uzņēmumu padomes, kā arī par to, ka būtu nepieciešams noprecizēt veidu, kā ostu kapitālsabiedrības var un nevar iesaistīties uzņēmējdarbībā, lai nekropļotu ostās esošo konkurenci.

Tāpat starp pusēm panākta vienošanās vairākos juridiskas nozīmes jautājumos.

Vienlaikus SM neatbalstīja prasību nodrošināt, ka ostu kapitālsabiedrību padomēs vieta atrastos arī ostu komersantu pārstāvjiem, jo, satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ieskatā, tas liktu pazaudēt reformai jēgu, jo komersantu pārstāvji padomē, visticamāk, darbotos personīgu mērķu vadīti, nevis ostas labuma veicināšanai.

Linkaits, skaidrojot SM atbildes uz LDDK priekšlikumiem, norādīja arī, ka ostām būtu jāļauj ar saviem finanšu līdzekļiem darboties arī ārpus ostas teritorijas, ja tas nes labumu kapitālsabiedrības izaugsmei, kas ir pretstatā LDDK iesniegtajam priekšlikumam to aizliegt.

Tāpat LDDK ieteica likumprojektā noteikt SM kā 100% valsts kapitāldaļu turētāju. Pašlaik paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs SM, Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Darba devēju organizācija rosināja arī saglabāt Liepājā speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) statusu līdz likumā pašlaik noteiktajam 2035.gadam, tādējādi nelikvidējot tās statusu 2023.gadā. Tomēr šajos jautājumos atbilde netika rasta.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), kurš vienlaikus ir arī Ostu, tranzīta un loģistikas padomes vadītājs, atzīmēja, ka jautājumi par SM kā vienīgo valsts kapitāldaļu turētāju un Liepājas SEZ statusa saglābšanu līdz 2035.gadam ir politiskas dabas, un, lai gan viņš pats tos atbalsta, par tiem drīzāk būtu jālemj Saeimai.

Likumprojektu valdībā varētu skatīt jau nākamajā sēdē - 13.aprīlī.

Kā vēstīts, pēc vairāku valdības partneru iebildēm pret ostu reformas virzību, Ministru kabinets pagājušajā nedēļā atlika likuma par ostām izskatīšanu un vienojās to vēlreiz pārrunāt ar sociālajiem partneriem.

Preses konferencē pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neizslēdza iespēju, ka turpmāko diskusiju gaitā ostu pārvaldības reformas piedāvājumā varētu kaut kas mainīties. "Iespējams, kāda atziņa tiks gūta pirms likumprojekta sūtīšanas uz Saeimu," piebilda Kariņš.

Premjers pēc sēdē uzklausītajiem argumentiem pauda, ka grozījumus likumā par ostām valdībā atkal varētu skatīt pēc divām nedēļām, to vēl vienu reizi skatot Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē, lai gan politiska vienošanās par reformu ir pieņemta.

Ar izmaiņām ostu likumā SM rosina Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau šobrīd ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, likumā par ostām paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Privātā sektora līdzdalībai, likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot konsultatīvās padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanai. Paredzēts, ka tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.

SM pie ostu pārvaldības reformas likumprojekta strādājusi aptuveni gadu.