Šoruden Rīgā aizvadītais turnīrs, kas sākās 27. augustā un noslēdzās 14. septembrī, rezultējies ar to, ka vidēji ārvalstu viesis Rīgā pavadījis 3,6 naktis un apmeklējis 2,4 spēles. Ekonomiskās ietekmes ziņojumā aplēsts, ka vienā ceļojumā vidēji iztērēti 1103 eiro. Visvairāk tērējuši Grieķijas fani – virs 1200 eiro, kamēr lietuvieši – zem 600 eiro.

Vidējie tēriņi ārvalstniekam uz nakti bez biļešu izmaksām bijuši 233 eiro, bet ar ieejas biļeti uz spēli – 304 eiro. No tiem 22% jeb 66 eiro atvēlēti naktsmītnei, 44 eiro – restorāniem, 29 eiro – ēdiena iepirkšanai, 21 eiro – transporta izmaksām, 11 eiro – atribūtikai, bet citās izmaksās iztērēti 63 eiro. Šeit visvairāk esot tērējušies somi, kuriem viena diena Rīgā kopā ar spēles apmeklēšanu izmaksājusi ap 350 eiro. Savukārt igauņi dzīvojuši visaskētiskāk, iztērējot nedaudz virs 200 eiro dienā. 

Kopējā ārvalstu viesu ekonomiskā ietekme aplēsta 59 miljonu eiro apmērā, bet, pieskaitot arī vietējo viesu un LBS ietekmi, šī summa sasniedz jau 83 miljonus. Pasākuma organizēšana valsts ekonomikai radījusi papildus naudas līdzekļus 52 307 000 eiro apmērā – par katru valsts piešķirto eiro Eiropas čempionāts vietējai ekonomikai piesaistījis 5,3 eiro. Tomēr katrs pasākumā tērētais eiro parasti rada lielāku ietekmi ekonomikā, un pētījuma autors E. Kehris šoreiz izvēlējies multiplikatoru 1,62 jeb no katra eiro vēl 62 centi papildus rodas, piemēram, algu, pakalpojumu un uzņēmumu peļņas veidā. 

Ar šādiem aprēķiniem Eiropas čempionāta tiešā ekonomiskā ietekme bija 82 992 000 eiro, netiešā ietekme uz ekonomiku – 51 455 000 eiro, bet paplašinātā ietekme uz ekonomiku – 134 447 000 eiro. Tāpat ekonomikas ietekmes ziņojumā secināts, ka lielais skatītāju pieplūdums un turnīra radītā aktivitāte devusi arī ievērojamu pienesumu valsts budžetam. No darba algām, uzņēmumu peļņas un citiem ar turnīru saistītiem pakalpojumiem valsts ieņēmumos aprēķināti aptuveni 10,7 miljoni eiro – tas ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, sociālās iemaksas un citi.

Papildus tam ārzemju apmeklētāji, kuri savu naudu Latvijā tērētu tikai šāda pasākuma dēļ, nodrošina arī ļoti būtisku pievienotās vērtības nodokļa pienesumu, ko pētījuma autors dažādās metodikās aplēš vēl vairāku miljonu eiro apmērā. Kopā tas nozīmē, ka Eiropas čempionāts valstij ir nesis aptuveni 14–16 miljonus eiro nodokļu ieņēmumos.

Pievienojot šo summu pie jau aprēķinātās tiešās un netiešās ekonomikās ietekmes, kļūst skaidrs, ka turnīrs nav bijis tikai sporta notikums, bet arī ļoti jūtams finanšu ieguvums valstij. Faktiski par katru valsts piešķirto eiro budžetā atgriežas daudzkārt vairāk – gan tūristu tēriņu, gan nodokļu ieņēmumu veidā.