Uz to uzmanību vērš gan privāto banku, gan pašu vecā kontinenta institūciju pārstāvji. Sagaidāms, ka reģionā pa dubļiem turpinās kulties, piemēram, ražošana. Šā mēneša Eurostat dati jau atklāja, ka decembrī eirozonas rūpnieciskā ražošana gada skatījumā sarukusi par 4,1%. Turklāt vārgāka izskatījās arī reģiona mazumtirdzniecība, kas gada laikā decembrī auga vien par 1,3%.

Valdot šādam fonam, Eiropas Komisija (EK) likusi nojaust, ka Ķīnas vīrusa efekts var nozīmēt vēl vājāku reģiona ekonomikas dinamiku. Tā norāda – kamēr daži riski ir mazinājušies, parādījušies arī jauni. Rezultātā šobrīd EK sagaida, ka reģiona tautsaimniecība šogad augs par 1,2% un nākamgad – par 1,4%.

EK savus paredzējumus gan balstījusi uz scenāriju, kad Ķīnas koronavīrusa problēmas savu augstāko punktu sasniedz šā gada pirmajā ceturksnī, un notiekošajam tādējādi tomēr ir relatīvi ierobežota ietekme uz pārējo pasaulei. Rezumējums varētu būt – Eiropas ekonomikai gaidāmas grūtības, bet to varētu raksturot kā vienreizēju parādību.

Katrā ziņā Eiropas uzņēmumi, kuriem ir svarīgs Ķīnas tirgus, visai aktīvi sākuši cirpt savas šā gada ieņēmumu un peļņas aplēses. Piemēram, "Pernod Ricard" vadība nupat savu šā gada peļņas prognozei cirpusi uz pusi. Vājāku finanšu sniegumu sagaida arī tādi uzņēmumi kā "Michelin", "Remy Cointreau" utt.

Uz paplātes ir atgriezušas runas par recesiju, piemēram, tajā pašā Vācijā. Par recesiju tiek runāts arī Itālijā (un ne tikai), kuras tautsaimniecība pagājušā gada ceturtajā ceturksnī jau pārstāja augt. Pat pirms visa koronavīrusa Itālijas tautsaimniecībai šogad tika paredzēta izaugsme par nieka 0,4%. Ķīna Itālijas rūpniekiem ir viena no lielākajām dažādu detaļu piegādātājām. Tāpat uz šo valsti brauc daudz Ķīnas tūristu, kur nu šim biznesam gluži vai norauts stopkrāns.

Ķīnas tūristi pagājušajā gadā bijuši atbildīgi par 150 miljoniem starptautiskajiem ceļojumiem, kuros kopā iztērējuši aptuveni 130 miljardus ASV dolāru, kas bija par 13% vairāk nekā vēl pirms gada, liecina China Tourism Academy dati. Nupat notikušajās Ķīnas Jaunā gada brīvdienās ceļojumu skaits esot bijis par 73% mazāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Vārīga reģiona tautsaimniecība liek domāt, ka pārskatāmā periodā nevar būt ne runas par likmju paaugstināšanu. Grūti gan iedomāties, ko vēl Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu darīt, lai palīdzētu ekonomikai. Procentu likmes jau ir rekordzemas (eiro refinansēšanas likme atrodas pie nulles un depozītu likme bankām – pie -0,5%). Tāpat ECB savas kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros no tirgus ir izpirkusi milzīgu vērtspapīru kalnu.