Uzņēmējdarbības
konfidences rādītāji 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar
jūniju, uzlabojušies, kaut arī joprojām ir negatīvi,
liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Uzņēmējdarbības
konfidences rādītāji
raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti,
veicot
rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu
nozaru konjunktūras apsekojumus.
Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide,
ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.
Mazumtirdzniecībā
konfidences rādītājs pieaudzis par 8,6 procentpunktiem
Pēc
sezonāli izlīdzinātiem datiem jūlijā konfidences rādītājs
mazumtirdzniecībā bija -5,6,
kas, salīdzinot ar jūniju, pieaudzis par 8,6 procentpunktiem.
Pārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā,
konjunktūras situācijai uzlabojoties, konfidences rādītāji jau
sasnieguši pozitīvas vērtības, bet nepārtikas preču
mazumtirdzniecībā, kā arī automobiļu, motociklu, to daļu un
piederumu tirdzniecībā konfidences rādītāji joprojām ir
negatīvi.
Jūlijā
galvenais saimniecisko darbību ierobežojošais faktors
mazumtirdzniecībā, tāpat kā laikā pirms COVID-19 uzliesmojuma,
joprojām ir konkurence savā tirdzniecības sektorā, kuru
atzīmējuši 41,2 % respondentu. Tam seko nepietiekams
pieprasījums (30,2 %) un COVID-19 ietekme uz uzņēmējdarbību
mazumtirdzniecības nozarē (27,0 %). Pēdējo minēto faktoru
atzīmējuši divreiz mazāk respondentu nekā aprīlī. Jūlijā
nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus nav izjutuši
22,7 % mazumtirgotāju.
Pakalpojumu
sektorā konfidences rādītāji saglabājas negatīvi gandrīz visās
nozarēs
Pakalpojumu
sektorā 2020. gada
jūlijā pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem konfidence bija
-24,6. Salīdzinot ar jūniju, šis rādītājs pieaudzis par
5,8 procentpunktiem. Konfidences rādītāji jūlijā vēl
joprojām ir negatīvi gandrīz visās pakalpojumu nozarēs,
pozitīvas vērtības sasniedzot tikai ēku uzturēšanas un ainavu
arhitektūras pakalpojumos, datorprogrammēšanā, kā arī
veterinārajos pakalpojumos. Viszemākie rādītāji tāpat kā
iepriekšējā mēnesī bija gaisa transporta, izmitināšanas,
ēdināšanas, kā arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru
nozarēs.
31,5 %
pakalpojumu sektora respondentu jūlijā nav izjutuši nekādus
saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 33,9 %
respondentu joprojām norādīja, ka COVID-19 izraisītās sekas ir
būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai
darbībai. Nedaudz lielāks ir to uzņēmumu īpatsvars, kuru darbību
būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums (34,5 %). Šis
rādītājs ir par 9 procentpunktiem lielāks nekā pagājušā
gada jūlijā. Darbaspēka trūkumu, kas pēdējos mēnešos būtiski
zaudējis savu nozīmīgumu, kā ierobežojošu faktoru min tikai
5,0 % respondentu.
Būvniecībā
konfidences rādītājs pieaudzis tikai par 1,4 procentpunktiem
Konfidences
rādītājs būvniecībā pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem šā gada jūlijā bija -22,9. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi,
rādītājs pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, ko ietekmēja
pozitīvāks uzņēmēju vērtējums par būvdarbu pasūtījumu
līmeni, savukārt mazāk optimistiska bija gaidāmās nodarbinātības
prognoze nākamajiem trim mēnešiem. Konfidences rādītājs pieauga
specializētajos būvdarbos, bet samazinājās inženierbūvniecībā.
Ēku būvniecībā konfidence palika iepriekšējā mēneša līmenī.
Salīdzinot
ar jūniju, lielāks ir to uzņēmumu īpatsvars, kuri no visiem
būvniecības apjoma ietekmējošajiem faktoriem norādījuši
nepietiekamu pieprasījumu (39 % apsekoto būvniecības
uzņēmumu), bet ievērojami samazinājies uzņēmumu skaits, kas
atzīmējuši COVID-19 ietekmi (8 % respondentu). Savukārt
nemainīgs palicis uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru
atzīmējuši darbaspēka trūkumu (15 % respondentu). 30 %
apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību jūlijā nav
ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori. Vairāk nekā pirms
gada būvniecības uzņēmumi izjūt nepietiekamu pieprasījumu (par
18 %), bet mazāk - darbaspēka trūkumu un laika apstākļu
ietekmi (attiecīgi par 14 % un 3 %).
Apstrādes
rūpniecības konfidences rādītājs palielinājies, pateicoties
pozitīvākam pasūtījumu līmeņa novērtējumam
Apstrādes
rūpniecībā konfidences rādītājs jūlijā bija -7 (par
5,1 procentpunktu vairāk nekā šā gada jūnijā), ko
ietekmēja uzņēmumu pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa
novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes sava
uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmā
ražošanas aktivitāte, kopējā saimnieciskā darbība).
Konfidences rādītāji jūlijā joprojām ir negatīvi gandrīz
visās apstrādes rūpniecības nozarēs (izņemot ķīmisko vielu un
ķīmisko produktu ražošanā un gumijas un plastmasas izstrādājumu
ražošanā), tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tie ir
uzlabojušies. Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums,
salīdzinot ar jūniju, bija tekstilizstrādājumu ražošanā,
poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, iekārtu un ierīču
remontā un uzstādīšanā un datoru, elektronisko un optisko
iekārtu ražošanā. Jūlijā turpināja uzlaboties uzņēmēju
noskaņojums gan par gaidāmo preču realizācijas cenu, gan par
gaidāmo nodarbinātības attīstību tuvākajos mēnešos.
Salīdzinot
ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis uzņēmumu novērtējums kopējo
pasūtījumu apjomam pēdējos trīs mēnešos (par
10,9 procentpunktiem) un vērtējums par sagaidāmo eksporta
pasūtījumu apjomu nākamajos trīs mēnešos (par
7,6 procentpunktiem), tai skaitā, novērtējums eksporta
pasūtījumiem gan uz Eiropas Savienības (ES), gan uz Neatkarīgo
Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstīm. Salīdzinot ar jūniju,
turpināja uzlaboties arī apstrādes rūpniecības uzņēmumu
konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos gan iekšējā,
gan ārējā tirgū.
38 %
apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu ražošanu jūlijā nav
ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori. Lai gan joprojām
ražošanu rūpniecības uzņēmumos visvairāk ierobežo
nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 37 % no visiem
respondentiem), COVID-19 ietekme (13 % apsekoto apstrādes
rūpniecības uzņēmumu) un finansiālās grūtības (9 %
uzņēmumu), tomēr, salīdzinot ar jūniju, šo faktoru ietekme ir
samazinājusies. Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada
atbilstošo mēnesi, ievērojami samazinājusies darbaspēka trūkuma
faktora nozīmība (par 19 %), kuru šā gada jūlijā norādīja
8 % respondentu.