To liecina SIA Lursoft IT pētījums par 58590 uzņēmumu (neieskaitot bankas un apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējus) finansiālās darbības rādītājiem, kuri iesnieguši gada pārskatus un strādājuši ilgāk par septiņiem gadiem. Tā kā pētījums tapis vasarā, tad šajā grupā ir samērā maz lielo uzņēmumu un koncernu, jo tie 2024. gada rādītājus vēl nav publiskojuši. 

Salīdzināmi dati

„Tie ir salīdzināmi dati, kuri raksturo šīs, citādi nejaušās (šī gada finanšu pārskatu iesniegšanas secībā) uzņēmumu grupas piedzīvoto pēdējos gados, kas ir bijuši bagāti ar dažādiem negaidītiem pavērsieniem. Kā pirmā būtu uzskatāma 2018. gadā īstenotā nodokļu sistēmas reforma un arīdzan uzsāktais finanšu sistēmas kapitālais remonts. Tam sekoja 2020. gada marts, kad Covid-19 pandēmijas rezultātā tika ieviesti dažādi ierobežojumi un daudzos sektoros saimnieciskā darbība ne tikai tika būtiski ierobežota, bet vairākos sektoros pat pilnībā aizliegta.  Pēc Covid-19 krīzes ar tajā vienlaikus iepludināto milzu apjoma helikopternaudu 2022. gada februārī notika Krievijas iebrukums Ukrainā ar sekojošu milzīgu inflācijas lēcienu. Tam sekoja ES sankciju noteikšana, kas rezultējās saimnieciskās darbības pārtraukšanā ar Krievijas un Baltkrievijas kompānijām un Latvijas gadījumā atstāja būtisku ietekmi uz ļoti daudzu Latvijā strādājošu uzņēmumu saimnieciskās darbības rezultātiem. Vienlaikus sekoja Eiropas Centrālās bankas lēmums par procentlikmju paaugstināšanu, kas būtībā noveda pie tautsaimniecības stagnācijas un pat lejupslīdes daudzās valstīs,” pēdējo gadu notikumu ietekmi uz kompāniju darba rezultātiem rāda SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. 

Viņaprāt, pēdējos gados notikušā daudzums gan pašu mājās, gan arī Eiropas un pat pasaules mērogā ir kārtējais pierādījums, cik būtiska mazas valsts ekonomikai ir diversifikācija. Apkopotos finansiālās darbības rādītājus 58590 uzņēmumu grupai var vērtēt no vairākiem skatupunktiem un iegūt pat atšķirīgus vērtējumus.

Pēc liela kāpuma seko atkāpšanās

„Uzņēmumu grupas neto apgrozījums no 34,4 miljardiem 2017. gadā pieaudzis līdz 51,4 miljardiem eiro maksimāli 2022. gadā, un šāds pieaugums par 49,4% piecu gadu laikā normālos miera laikos būtu jāvērtē kā salīdzinoši labs, taču šajā pieaugumā ir jāņem vērā Covid laikā iepludinātā helikopternauda un arī tās sekas - Latvijas mērogiem būtiska nepieredzētās inflācijas artava, jo īpaši energoresursu jomā. Tomēr nākamo divu gadu laikā neto apgrozījums ir sarucis (līdz 49,7 miljardiem eiro), kas jau raisa jautājumus par stāvokli tautsaimniecībā kopumā,” uz lūgumu minēt kādus piemērus atšķirīgiem skatījumiem atbild A. Brūvelis. 

Visu rakstu lasiet 22.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.