Pašlaik pieejamie starptautiskie statistikas dati liecina, ka patiesībai neatbilst informācija par to, ka Latvijas veselības nozare tiek nepietiekami finansēta. 

Kopējie izdevumi Latvijas veselības nozarē ir atbilstoši un pat lielāki par Latvijas ekonomiskās attīstības un bagātības līmeni. Tomēr statistikas datu analīze liecina, ka ir pēdējais laiks uzdot stingri pamatotus jautājumus, vai veselības nozares finansējuma izlietojums atbilst mērķim - uzlabot sabiedrības veselību - un vai tas ir sabiedrības interesēs.

Turpinās darbs pie 2025. gada valsts budžeta projekta aprisēm. Diemžēl tā vietā, lai apspriestu jautājumu, vai visi pašreizējie valsts izdevumi ir adekvāti, vai starp izdevumiem nav pozīcijas, kas ir klaji izšķērdīgas, vai Latvijas sabiedrība vispār spēj samaksāt par politiķu iecerētajiem valsts naudas tēriņiem utt., tiek piedāvāti tikai vairāki nodokļu palielinājuma scenāriji. Pirms sākt palielināt nodokļus, vajadzētu izvērtēt, kurās pozīcijās valsts izdevumi ir neadekvāti lieli, un pirms lemt par nodokļu palielinājumu, vispirms vajadzētu atteikties no izšķērdīgiem tēriņiem. 

Vislabāk atalgotā profesija Latvijā - ārsti

Sāksim ar veselības nozari. Kā zināms, tad veselības nozare ir viens no lielākajiem budžeta naudas tērētājiem, un vienlaikus veselības nozare bija viena no vislielākajiem ieguvējiem, pārdalot valsts budžeta tēriņus pēdējo piecu gadu laikā.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktie Darba samaksas struktūras apsekojuma dati, kas tika publiskoti šī gada augustā, tad 2022. gada rudenī vislabāk atalgotā profesiju grupa Latvijā bija ārsti, kuru mēneša vidējā bruto pilnas slodzes darba samaksa bija 4805 eiro. Ārstu vidējais atalgojums pārspēja pat informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IT) jomas vadītāju vidējo mēnešalgu, kas bija 4259 eiro, tā bija lielāka par lidmašīnu pilotu un aviācijas tehnisko speciālistu vidējo algu. Lidmašīnu pilotu vidējā alga bija 84% apmērā no vidējās ārsta mēnešalgas Latvijā. Jāatgādina, ka Darba samaksas struktūras apsekojums tiek veikts reizi četros gados visās Eiropas Savienības dalībvalstīs pēc vienotas metodoloģijas, kas nodrošina salīdzināmus atalgojuma rādītājus. Šos rezultātus apstiprina arī Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā informācija. Kā liecina VID dati, tad 2024. gada jūlijā no 51 vislabāk apmaksātās profesijas, kas iekļauta Latvijas profesiju klasifikatorā, 22 bija saistītas ar medicīnu vai bija medicīnas speciālistu profesijas. 

Visu rakstu un plašus statistikas datus lasiet 15.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.