Tā intervijā Latvijas Radio pastāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone (JV).

Zemu emisiju zonu galvaspilsētas vēsturiskajā centrā plānots noteikt, lai motivētu cilvēku pārsēšanos uz sabiedrisko transportu un pārvietošanos ar videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, tādā veidā mazinot gaisa piesārņojumu un padarot vidi veselīgāku un patīkamāku dzīvošanai un strādāšanai.

Līdzīgas zemu emisiju zonas jau esot noteiktas vairākās citās Eiropas galvaspilsētās, piemēram, Londonā, Parīzē, Berlīnē.

I.Andersone norādīja, ka Rīgas vēsturiskajā centrā patlaban gaisa piesārņojums pārsniedz Latvijā un Eiropā noteiktās normas, un lielākais gaisa piesārņotājs ir automašīnas, kuru skaits galvaspilsētā katru gadu pieaug.

Aktivitātes gaisa piesārņojuma mazināšanai Rīgas vēsturiskajā centrā pakāpeniski plānots ieviest no 2023. līdz 2027.gadam, bet kādi tieši būs šie pasākumi, vēl nav zināms. To iecerēts izlemt, izvērtējot datus no pētījuma, kas ilgs turpmākos sešus mēnešus, piebilda I.Andersone.

Kā ziņots, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments šodien rīkos atklāšanas sanāksmi, lai sniegtu plašāku informāciju par projektu zemo emisiju zonas ieviešanai Rīgā.

Starp Pilsētas attīstības departamentu un auditorkompāniju "PricewaterhouseCoopers" 22.novembrī tika noslēgts līgums par priekšizpēti un rīcības plāna izstrādi zemo emisiju zonas ieviešanai Rīgā.

Situācijas izpēti un funkcionālo scenāriju izstrādi paredzēts pabeigt līdz šī gada jūlijam, savukārt līdz 2023.gada jūlijam notiks satiksmes pārkārtošanas plāna un zemo emisiju zonas ieviešanas rīcības plāna izstrāde un gala publiskā apspriešana.