Latvija būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas atkritumu reģenerācijā, kaut arī tādējādi varētu samazināt importētās dabasgāzes apjomus, kā arī poligonos apglabājamo atkritumu apjomu, situācija tuvāko gadu laikā varētu mainīties.
Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka vidēji Eiropas Savienībā 27% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Latvijā tikai aptuveni 3%, Lietuvā — 26% un Igaunijā pat 43%. Eiropā augstākie rādītāji šajā segmentā ir Zviedrijai, Somijai, Dānijai, kurā pārsniedz 50% līmeni. Savukārt tādās dienvidu zemēs kā Malta, Horvātija, Kipra un Grieķija atkritumu reģenerācija faktiski neeksistē. Bulgārija un Latvija atkritumu reģenerācijā visā Eiropā attiecīgi ieņem piekto vietu no beigām. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%), taču būtiski apsteidz to pašu Maltu (10%), Rumāniju (14%), Kipru (16%). Protams, Eiropas Savienība ir izvirzījusi dalībvalstīm mērķi līdz 2035. gadam panākt, lai 65% no sadzīves atkritumiem tiktu izmantoti atkārtoti vai pārstrādāti un tikai 10% apglabāti atkritumu poligonos, vienlaikus tajos rodas rodas metāns, kas ir pat daudz kaitīgāks klimatam par CO2. Jārēķinās, ka aptuveni trešā daļa no poligonos noglabātajiem sadzīves atkritumiem ir citādi nepārstrādājami, tāpēc reģenerācija rada vairākus ieguvumus — mazākus poligonos deponējamo atkritumu apjomus, lielāku aprites ekonomiku, mazāku energoresursu importu u.tml.
https://www.db.lv/zinas/jaizmanto-lidz-sim-neizmantotas-atkritumu-regeneracijas-iespejas-515576
Vairāk nekā 500 staciju
Pēc CEWEP 2020. gada datiem Eiropā kopumā ir vairāk nekā 500 atkritumu reģenerācijas staciju, kas atkritumus izmanto kā energoresursus un pārvērš elektrībā un siltumā. Visvairāk tādu ir Francijā – 117, Vācijā – 100, Lielbritānijā – 54 atkritumu reģenerācijas stacijas. Tās bieži vien atrodas tur, kur visvairāk rodas šādi atkritumi — lielpilsētās, un izņēmums nav arī galvaspilsētas. Tādas ir izveidotas arī Lietuvas galvaspilsētā Viļņā un Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, bet Baltijā vienīgā galvaspilsēta, kur tādas nav, ir Rīga.
Pirmie asni arī Latvijā
Pašlaik Latvijā ir trīs atkritumu reģenerācijas staciju projekti, kuri atrodas dažādās tapšanas stadijās, jo reģenerācijas staciju izveide nodrošinās, ka tādi atkritumi, kuru pārstrāde otrreizējās izejvielās nav tehnoloģiski iespējama, tiks nevis apglabāti atkritumu poligonā, bet gan izmantoti enerģijas ražošanā. Tā SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts īsteno reģenerācijas projektu ar 15 300 t lielu atkritumu patēriņu. Tāpat Gren Jelgavā īsteno 30 000 t atkritumu reģenerācijas ieceri, tiesa gan, atkritumus jaucot ar šķeldu. Reģenerācijas stacijas projektu iecerējis arī SIA Vides resursu centrs, kurā, izmantojot 143 000 t atkritumu, varētu saražot vairāk nekā 400 000 MWh siltumenerģijas un 126 700 MWh elektroenerģijas. Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijā ir attīstīts arī jauns virziens reģenerācijai.
Ir resurss, ko reģenerēt
Pēc Eurostat datiem 2021. gadā Latvijā mājsaimniecības radīja atkritumus 869 000 t apmērā, no kuriem 45% tika pārstrādāti un kompostēti, 3% izmantoja Schwenk kā enerģiju cementa ražošanai, bet pārējie 52% jeb 456 000 t nonāca poligonos. Salīdzinājumam Eiropas Savienībā vidēji 26% mājsaimniecību radīto atkritumu tiek izmantoti enerģijas ražošanai, 48,9% pārstrādāti un tikai 23,2% apglabāti poligonos. Kopējā reģenerācijas jauda pārsniedza 5100 MW, interesanti, ka apmēram 6% siltumenerģijas tika saražoti reģenerācijas stacijās. Pēc Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas datiem nepārstrādājamu atkritumu apmērs tikai 2021. gadā bija 241 122 tonnas. Jāņem vērā, ka Eiropas Savienībā vidēji atkritumu reģenerācija no savāktajiem atkritumiem 2020. gadā tika veikta 26%, bet 2010. gadā tikai 18,1%, vienlaikus pieaudzis arī savākto atkritumu pārstrādes apjoms no 38% 2010. gadā līdz 48,9% 2020. gadā.
