«Šī ir klusa vieta. Mēs esam aicinājuši vietējos iedzīvotājus izteikt piedāvājumus par to, ko šeit varētu izveidot, bet neviens nav iesniedzis nevienu ierosinājumu,» viņa stāstīja.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments katru gadu šajā teritorijā veic nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus – zāles pļaušanu, atkritumu savākšanu no teritorijas virsmas, aktuālos remontdarbus, kā arī ir noslēgts līgums par rekultivētās izgāztuves tehnisko apsardzi, tajā skaitā video novērošanu, kuras nodrošināšanai tiek izmantota saules enerģija. Katru gadu apsaimniekošanas izmaksas ir apmēram 20 000 eiro.

Rīgas pilsētas izgāztuve «Kleisti» atrodas Rīgas pilsētas teritorijā starp Iļģuciemu un Bolderāju. Izgāztuve tika ierīkota Spilves pļavās, kuras savieno meliorācijas grāvji. Uz dienvidiem no izgāztuves tek Hapaka grāvis, bet no rietumiem izgāztuvi norobežo šoseja. Izgāztuve Kleistu ielā darbojās no 1950. gada līdz 1970. gadam, kad tika atvērta izgāztuve «Getliņi» un lielākā daļa atkritumu tika vesti uz turieni.

Vēlāk bijusī sadzīves atkritumu izgāztuve «Kleisti» tika reģistrēta piesārņoto vietu reģistrā kā piesārņota vieta.

Kleistu ielas teritorijā atkritumi kopumā aizņem ap 10 hektāriem, taču sarežģīto īpašumtiesību jautājumu dēļ šajā projektā tika pieteikta un rekultivēta tikai Piesārņotu vietu reģistrā reģistrētā, Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā izgāztuve «Kleisti» 4,5 hektāru platībā un izgāztuves kadastra sanitārā un piegulošā teritorija.

Izgāztuves darbības laikā tajā tika apglabāti aptuveni 0,5 miljoni kubikmetru atkritumu. Uzsākot rekultivācijas projektu, atkritumu tilpums izgāztuvē bija apmēram 350 000 kubikmetru, jo laika gaitā tie sadalījušies un sablīvējušies. Atkritumu sastāvu pamatā veidoja nešķiroti sadzīves atkritumi.

«Patlaban ir sakopta pašvaldībai piederošā bijušās atkritumu izgāztuves «Kleisti» teritorija 4,5 ha platībā. Te ir pārvietoti sausie atkritumi, izveidojot ap 13 metru augstu uzkalnu, kas pārklāts ar bentonītmāla paklāju, lai nelaistu cauri lietus ūdeņus, uz tā ir uzvesta auglīgā grunts. Teritorija ir apzaļumota. Apkārt kalnam pa perimetru ir izrakti grāvji, kas savāc lietus ūdeņus, kā arī izveidota infiltranta barjera. Izgāztuves aizsargjoslā ierīkoti trīs kontrolurbumi pazemes ūdeņu ņemšanai, lai varētu kontrolēt to piesārņojumu un veikt vides stāvokļa uzraudzību,» stāsta E. Piņķe. 

2013. gadā Rīgas domes Mājokļu un vides departaments sadarbībā ar VARAM uzsāka Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta «Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves «Kleisti» rekultivāciju». Savukārt projekts tika pabeigts un objekts nodots ekspluatācijā 2015. gada 2.decembrī. Projekta kopējās izmaksas bija 1 325 524,88 eiro, no kuriem Rīgas domes finansējums ir 662 762,44 eiro un Kohēzijas fonda finansējums 662 762,44 eiro. Šis projekts paredz, ka turpmākos 20 gadus Rīgas domei jānodrošina rekultivētās izgāztuves «Kleisti» apsaimniekošana un monitorings.

Projekta gaitā tika veikta - sauso atkritumu pārvietošana, samazinot izgāztuves platību, izkaisīto un vēja aizpūsto atkritumu savākšana izgāztuves sanitārajā zonā, perimetrālo grāvju izveidošana, lai novadītu lietus ūdeņus, teritorijas nodalīšana no piegulošajām teritorijām, t.i., infiltranta barjeras izveide ziemeļu pusē, lai izslēgtu iespēju infiltrāta iekļuvei no blakus zemes gabala, atkritumu kalna pretfiltrācijas (bentonītmāla paklājs) un auglīgās grunts (komposta) slāņa izveide, izgāztuves un tai piegulošās teritorijas (sanitārās zonas) apzaļumošana, monitoringa sistēmas ierīkošana.