Jaunajā rūpnīcā ik gadu varēs sašķirot 20 000 tonnu sadzīves atkritumu un 25 000 tonnu šķiroto atkritumu (salīdzinājumam - pašreizējā otrreizējo materiālu šķirošanas jauda "Eco Baltia vide" rūpnīcā Getliņu ielā 5 sasniedz aptuveni 18 000 tonnu gadā). Plānots, ka rūpnīca aizņems 4000 kvadrātmetru plašu teritoriju, t. sk. ēku 3385 kvadrātmetru un nojumes 700 kvadrātmetru platībā. Jaunajā rūpnīcā strādās ap 70 darbinieku. Rūpnīcu paredzēts atklāt 2024.gada rudenī.

Jaunajā rūpnīcā būs daudzpakāpju optiskā šķirošanas iekārta ar iespēju šķirošanas procesā mainīt gan šķirojamo materiālu veidus, gan kvalitātes kontroli, atlasīt piejaukumus no optiski atdalītās plūsmas, vai, ja plūsma ir pārāk netīra, izlasīt tikai derīgo materiālu.

"Projekta galvenais mērķis un lielākais ieguvums no biznesa perspektīvas ir efektivitāte - tie ir būtiski ietaupījumi uz noglabāto atkritumu apjomu, darbaspēku, šķirošanas zudumiem un patērēto enerģiju. Atšķirībā no citām līdzīgām rūpnīcām šeit varēs šķirot gan sadzīves, gan dalīti vāktos atkritumus, tomēr netiks izmantota intensīva smalcināšana un vēja tuneļi, tā vietā akcentu liekot uz adaptīvām iekārtām un optisko šķirošanu. Tas ļaus ietaupīt enerģiju un atgūt maksimāli daudz otrreizējo izejvielu," stāsta SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Nešķirotie sadzīves atkritumi uz rūpnīcu tiks nogādāti no "Eco Baltia vide" Pierīgas reģioniem, savukārt šķirotie atkritumi - no Rīgas un Pierīgas. Šķirošana notiks lielākoties automatizēti: tās pirmajā posmā tiks manuāli atlasīti lieli un neatbilstoši priekšmeti - sadzīves tehnika, ķieģeļi, liela izmēra un bīstamie atkritumi, metāls, stikls utt., bet pārējais apjoms tiks novirzīts uz automatizētām iekārtām, kas izšķiros noteikta izmēra atkritumus, tostarp PET pudeles, papīru, metālu, stiklu un dažādus iepakojumus. Procesa noslēgumā notiks manuāla kvalitātes kontrole, tādējādi nodrošinot augstvērtīgāku pārstrādei derīgo materiālu apjomu.

Rūpnīcas projekta īstenošanā tiek izmantota pieredze, kas gūta septiņu gadu laikā "Eco Baltia vide" rūpnīcā Liepājā. Tāpat aizgūtas idejas no līdzīgām rūpnīcām Polijā, Igaunijā un Lietuvā. J.Aizbalts skaidro: "Tie ir risinājumi, kas ļauj atdalīt maksimāli daudz stikla un metāla, kas pēc svara ir lielākā derīgo materiālu frakcija sadzīves atkritumos. Esam apkopojuši visus labākos tehniskos risinājumus vienā objektā, lai šķirošanas process noritētu maksimāli efektīvi un droši, turklāt tas būs būtisks atbalsts Eiropas Savienības 2025.gadam plastmasas iepakojuma atkritumu pārstrādei noteikto mērķrādītāju sasniegšanā."

Latvijā ik gadu tiek radīti vairāk nekā 800 000 tonnu sadzīves atkritumu, no kuriem sašķiroti un pārstrādāti tiek aptuveni 50%. Atkritumu apjoma samazināšanai Eiropas Savienība tās dalībvalstīm noteikusi stingras prasības, tostarp pieprasot strauji palielināt atkritumu pārstrādes apjomus - 2035.gadā līdz pat 65% no kopējā atkritumu daudzuma. 2035.gadā atkritumu poligonos varēs apglabāt tikai 10% no kopējā atkritumu daudzuma. Vienlaikus Eiropas Komisija ziņojumā norādījusi, ka Latvijai ir risks nesasniegt vairākus 2025.gada mērķrādītājus, tostarp attiecībā uz plastmasas pārstrādi. Turklāt Latvijai jau šobrīd nākas maksāt Eiropas Savienībai plastmasas nodokli aptuveni 16-20 miljonu eiro gadā par nepārstrādāto plastmasas apjomu.